Šāgada sākumā Latvijā bija 882,2 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 31 līdz 62 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) informācijas sistēmā uzkrāta informācija par stāžu pirms 1996. gada tikai par 406,9 tūkstošiem personu šajā vecumā.
Sociālās apdrošināšanas jeb darba stāžs ir svarīgs, piešķirot pensijas un bezdarbnieka pabalstu. Kopējo apdrošināšanas stāžu izmanto, lai noteiktu tiesības uz pensiju, tāpat arī apdrošināšanas stāža gadi līdz 1996. gadam var būtiski ietekmēt pensijas un bezdarbnieka pabalsta apmēru, tāpēc katram cilvēkam ir svarīgi pierādīt visus apdrošināšanas periodus līdz 1996. gadam, Neatkarīgajai skaidro VSAA speciāliste Iveta Daine. Sākot no 1996. gada, visi dati par sociālās apdrošināšanas stāžu ir VSAA rīcībā. Taču līdz tam uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi cilvēkam pašam ir jāapliecina ar dokumentiem.
I. Daine stāsta, ka visbiežāk informācija tiek iegūta no cilvēkiem, kas vēršas VSAA pēc bezdarbnieka pabalsta. Arī tie cilvēki, kas sapratuši, ka šīs ziņas nākotnē būs nepieciešamas pensijas aprēķinam, laikus VSAA iesniedz darba stāžu pierādošus dokumentus. 2013. gada astoņos mēnešos VSAA papildinājusi informāciju par darba stāžu līdz 1996. gadam 38 700 personām. Tiem, kuri ir strādājuši līdz 1996. gadam, galvenais darba stāžu apliecinošais dokuments ir darba grāmatiņa. Kā pierādījums var būt nepieciešama arī kolhoznieka grāmatiņa, mācības apliecinoši dokumenti par mācību periodu pēc vidējās izglītības iegūšanas, karaklausības apliecība vai citi dokumenti, kas apliecina darba periodu vai tam pielīdzinātu periodu. «Nereti cilvēkiem sen izdotie dokumenti noklīst, tāpēc ir svarīgi laikus ierasties, lai darba stāžu apliecinošo informāciju varētu ievadīt informācijas sistēmā un pēc tam izmantot, piešķirot pensiju vai pabalstu,» uzsver I. Daine. Ja cilvēki nezina vai nav pārliecināti, kāda informācija ir VSAA, to var pārbaudīt VSAA nodaļās vai portālā latvija.lv. Laikus sameklēt visus dokumentus aicina arī VSAA direktore: «Var gadīties, ka brīdī, kad negaidīti kļūsiet par bezdarbnieku, atklāsies, ka darba grāmatiņa vai citi dokumenti ir pazaudēti. Dokumentu meklēšana arhīvos vai bijušajās darbavietās aizņem daudz laika, kas var aizkavēt pabalsta vai pensijas piešķiršanu, kā arī aprēķinātais pabalsts būs mazāks, nekā tas varētu būt, ja būtu dati par visiem apdrošināšanas periodiem.»