Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) attīstības koncepcija, kas izstrādāta jau pērn, joprojām nekust uz priekšu. Lai aktualizētu šo jautājumu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) rīkoja konferenci, kurā akcentēja LSM tālākās attīstības iespējas. Klātesošie arī aicināti parakstīt memorandu «spēcīga LSM izveides» atbalstam.
Kopš 31. janvāra, kad prezentēja LSM koncepciju un to iesniedza Saeimā, darbs pie apvienotā sabiedriskā medija īstenošanas apstājies. Nav arī izveidota apakškomisija, kurā paredzēts strādāt pie šā dokumenta. Nav arī zināms, kad tas varētu notikt, norādīts konferences Kādēļ Latvijai vajadzīgs sabiedriskais medijs? atklāšanā.
Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētājs Ivars Belte atzina: situāciju sarežģī ļoti polarizētie viedokļi par to, kādam tad jābūt LSM, kā arī tas, ka līdz šim LSM netika izvirzīti konkrēti mērķi un uzdevumi. I. Belte arī norādīja, ka neredz citu ceļu kā spēcīga LSM izveide un tas izdarāms, apvienojot LTV un Latvijas Radio (LR). Diemžēl ceļā uz to pieļauta kļūda: netika pārliecinoši izskaidrota apvienošanās nepieciešamība. «Mēs nespējām pierādīt, ka galveno pamatvērtību – ne LR, ne LTV redakcionālo neatkarību – nezaudēs,» uzsvēra LTV vadītājs, piebilstot, ka Latvija nav tik bagāta un liela valsts, lai varētu atļauties finansēt divas organizācijas. Apvienošana arī dotu iespēju algot labākos speciālistus, kā arī lietderīgāk tērēt raidorganizācijai piešķirtos līdzekļus.
LR vadītājs Jānis Siksnis teica, ka nekad neesot iebildis pret vienota medija izveidi, taču tikai tādā gadījumā, ja tam būs noteikts attīstības budžets. Pašlaik viņš tam apliecinājumu nav saņēmis. Tāpat būtiski noskaidrot citus svarīgus jautājumus: gan to, vai LSM jābūt augstiem reitingiem, gan to, vai to darbība būtu jānodrošina arī ar sabiedrības līdzmaksājuma vai īpaša nodokļa palīdzību. Tikai tad, ja tiks sakārtoti ne tikai finansēšanas, bet arī pārvaldības (šī joma arī ir tālu no pilnības) jautājumi, jāapvieno LR un LTV. Tāpat LR vadītājs vērsa uzmanību, ka LSM, lai izcīnītu informatīvo telpu, «jākļūst košākam un interesantākam, jo līdz šim nez kāpēc radies iespaids, ka šim medijam jābūt pelēkam un garlaicīgam».
Arī pārējie pauda atbalstu spēcīga sabiedriskā medija izveidei, uzsverot, ka pretējā gadījumā iespēja piesaistīt skatītājus un klausītājus arvien samazināsies un plašsaziņu telpu pārņems lēta, uz sensācijām balstīta, nekvalitatīva informācija. Pašreizējie rādītāji rāda satraucošas tendences: ja LR vēl izdodas sapulcēt 30% no visa klausītāju pulka, tad LTV – tikai ap 13% skatītāju, norādīja NEPLP sabiedriski konsultatīvās padomes pārstāvis Aldis Pauliņš. Arī politologs Ivars Ījabs ir pārliecināts, ka LSM jākļūst tādam, lai tas spētu piesaistīt pie latviskās informatīvās telpas un lai lielākā daļa auditorijas neaizplūstu uz anglisko vai citu valodu telpu. Viņš LSM nosauca par vienu no latviskās vides un valstiskuma pastāvēšanas vienojošajiem elementiem, bet dzejniece Inese Zandere – par pašcieņu radošajiem orgāniem valstī. Bankas Citadele padomes locekle Baiba Rubesa un arī citi runātāji mudināja valdību un parlamentu pēc iespējas ātrāk tikt skaidrībā ar finansējumu. «Jau kopš Neatkarības deklarācijas laikiem tas tiek valstīts kā karsts kartupelis. Jābeidz reiz kašķēties un jāsaprot, ka bez kvalitatīva medija attīstības ceļa nebūs. Jāpieņem lēmums par iezīmēta finansējuma nepieciešamību!» rezumēja B. Rubesa.