Saeimas Aizsardzības un Ārlietu komisiju vadītāji atbalsta priekšlikumu palielināt Latvijas civilo iesaisti misijā Afganistānā, liecina aģentūras LETA veiktā aptauja.
Kā ziņots, ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) pēc atgriešanās no NATO ārlietu ministru sanāksmes Briselē aicinās augstākās valsts amatpersonas izvērtēt iespējas palielināt Latvijas iesaisti - civilo vai militāro - misijā Afganistānā. Ministrs aģentūrai LETA sacīja, ka, atgriežoties Rīgā, viņš par "vispārējo noskaņojumu NATO sabiedroto vidū" sniegs informāciju premjeram Valdim Dombrovskim (JL), Valsts prezidentam Valdim Zatleram un kolēģiem valdībā.
Ārlietu ministrs norādīja, ka šis tiek uzskatīts par izšķirošu brīdi alianses misijai Afganistānā, tādēļ NATO ģenerālsekretārs lūdzis visas valstis izvērtēt šo iespēju.
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš (TP) pauda viedokli, ka pašreizējos apstākļos Latvija varētu plašāk iesaistīties misijā Afganistānā civilās palīdzības jomā, jo militāra iesaiste nebūt nav vienīgais iespējamais palīdzības veids.
Dalbiņš norādīja, ka Latvija varētu nosūtīt uz Afganistānu, piemēram, speciālistus valsts pārvaldes vai tautsaimniecības atjaunošanas jomā.
Vispirms gan nepieciešams aprēķināt, kādu palīdzību Latvija var atļauties sniegt.
Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (LPP/LC) uzsvēra, ka palīdzību varētu sniegt attīstības sadarbības jomā, tomēr valdība šajā jomā ir būtiski - līdz 870 latiem - samazinājusi nākamgad plānotos izdevumus, lai arī valsts saistības paredzēja atvēlēt šim mērķim aptuveni pusotru miljonu latu.
Attīstības sadarbība paredz sniegt civilu palīdzību, piemēram, valsts pārvaldes atjaunošanā, ūdensvadu sistēmas izveidē utt.
"Tas varētu būt tas pareizais ceļš," uzskata Bērziņš, norādot, ka attīstības sadarbībai jāatvēl lielāki resursi.
Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs arī atzīst, ka misija Afganistānā un sadarbība ar citām NATO dalībvalstīm ir būtiska Latvijas ārpolitikas prioritāte. Ja vēlamies, lai mums palīdz, arī pašiem jāsniedz atbalsts citām valstīm.
"Tas, kurš nebaro savu karaspēku, pēc tam baro svešu," sacīja Bērziņš.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) patlaban nekomentē Riekstiņa paziņojumu. Kā aģentūru LETA informēja premjera preses sekretāre Līga Krapāne, priekšlikums par Afganistānas misijas paplašināšanu pirmo reizi izskanējis piektdien un līdz šim valdībā par to nav lemts. Šis jautājums tiks izlemts, kad ārlietu ministrs ar attiecīgu priekšlikumu nāks Ministru kabinetā.
Patlaban komentārus nesniedz arī Valsts prezidents Valdis Zatlers.
Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālmajors Juris Maklakovs Latvijas Radio atzina, ka patlaban Latvijai nav karavīru, ko papildus sūtīt misijā uz Afganistānu. Viņš ir pārliecināts, ka Latvijas partneri izprot situāciju mūsu valstī un nekādu spiedienu šajā jautājumā neizdara.
Aizsardzības ministra (AM) biroja vadītājs Airis Rikveilis aģentūrai LETA iepriekš atzina, ka pie pašreizējā AM budžeta papildus karavīru nosūtīšana uz Afganistānu nav iespējama. Šādu iespēju varētu vien vērtēt, saņemot papildu finanšu līdzekļus.
Jau ziņots, ka ASV prezidents trešdien paziņoja par 30 000 karavīru lielu papildspēku nosūtīšanu uz Afganistānu, solot pārņemt iniciatīvu, lai izbeigtu nepopulāro karu un sāktu spēku izvešanu 2011.gada jūlijā.
Savukārt NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens pēc šī paziņojuma atklāja, ka ASV sabiedrotie uz Afganistānu gatavi nosūtīt vēl vismaz 5000 karavīru.
Patlaban NATO vadītajos Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos dien 174 Latvijas karavīri, no kuriem 34 dienesta pienākumus pilda kopējā Latvijas un ASV Operacionālās sadarbības padomnieku grupā, veicot Afganistānas Nacionālās armijas vienības vadības un karavīru apmācību šīs valsts austrumu provincēs.
Šonedēļ Rīgā ASV valsts sekretāres palīdzes vietniece ASV Valsts departamenta Eiropas un Eirāzijas lietu birojā Pamela Kvanruda gan žurnālistiem norādīja, ka ASV nelūdz Latvijai sūtīt papildspēkus dalībai NATO misijā Afganistānā un augstu novērtē, ka mūsu valsts, neskatoties uz ekonomiski grūto situāciju, spēj pildīt savas saistības aliansē.
Kvanruda pauda ticību, ka alianses dalībvalstis būs saprotošas vienas pret otru, izprotot smagos lēmumus saistībā ar ekonomiku un finanšu situāciju, kas jāpieņem Rīgā.