Ķemeru sanatoriju vēlreiz izsolīs

Ķemeru sanatorijas nodrošinātie kreditori – Privatizācijas aģentūra (PA) un arhitektu birojs Arhidea – nav izteikuši vēlmi iegādāties šo objektu, tāpēc nākamais solis – rīkot atkārtotu izsoli. Tā, visticamāk, varētu notikt decembrī, Neatkarīgajai skaidroja maksātnespējas administrators Ainars Kreics.

9. oktobrī beidzās termiņš, kad uz Ķemeru sanatorijas iegādi varēja pieteikties abi tās nodrošinātie kreditori, taču neviens no tiem neizmantoja šo iespēju. PA esot informējusi A. Kreicu, ka nevēlas pirkt Ominasis Latvia nekustamo īpašumu, kustamo mantu un kultūras priekšmetus par izsoles sākumcenu – 3,9 miljoniem latu. No Arhidea gan rakstiska apliecinājuma neesot, taču maksātnespējas administrators pieļāva, ka, visticamāk, arī tā no šāda pirkuma ir atteikusies. Viņš arī norādīja, ka jau nākamnedēļ tiks noteikts, kad varētu sekot otra izsole. «Faktiski notiek tāda mīcīšanās,» situāciju raksturoja maksātnespējas administrators. Vaicāts, vai Jūrmalas dome nav mainījusi savu lēmumu un nepiedalīsies arī otrajā izsolē, A. Kreics teica, ka tā gan neesot atteikusies no ieceres iegādāties šo īpašumu, bet visu nobremzē tas, ka tai šobrīd nav vajadzīgās summas (4,6 miljoni latu), jo Finanšu ministrija nedeva zaļo gaismu aizņēmumam. Tomēr, lai gan rakstiski pašvaldība neesot izteikusi gatavību piedalīties darījumā, mutiski apliecinājumi tam esot bijuši. Viņaprāt, vietvarai nav nekādu ierobežojumu piedalīties izsolē: «Dome var gan solīt, gan vairāksolīt, un nav tāda likuma, kas to aizliegtu.»

Jūrmalas dome norāda, ka tās rīcībā šobrīd nav oficiālas un konkrētas informācijas par atkārtotas izsoles rīkošanu, paredzamo cenu un noteikumiem. Līdzko šī informācija būs pieejama, domes izveidotā darba grupa izvērtēs nosacījumus un iegādes iespējas. Tad arī par iespējamo aizņēmumu tiks atjaunotas sarunas ar Finanšu ministriju, no kuras vadītāja dome vēl līdz šim brīdim neesot saņēmusi atbildi uz 19. septembrī izsūtīto vēstuli.

Darbu turpina arī parlamentārās izmeklēšanas komisija par Ķemeru sanatorijas pārvaldīšanas juridisko un faktisko situāciju. Šīs nedēļas sēdē deputāti uzklausījuši bijušo PA locekli Arildu Betheru, kura rīcībā bijuši «šokējoši fakti par to, kā viņš cīnījies par taisnību», pastāstīja politikas vēsturnieks Edmunds Griģis, kurš seko līdzi komisijas darbam. Šā iemesla dēļ ir paredzēts uz nākamo sēdi aicināt PA pārstāvjus, jo komisija tās rīcībā saskatījusi «daudz paviršību». Patlaban tiekot gatavota arī atklāta vēstule, kurā valdību aicinās sanatoriju pārņemt valsts vai pašvaldības īpašumā.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais