Drošības policija (DP) sākusi izmeklēšanu, lai uzzinātu, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca Valsts kancelejas (VK) sagatavotais ierobežotās pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa atzītu par pamatotu aviokompānijas "airBaltic" ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti.
Kā noskaidroja aģentūra LETA, par šo gadījumu DP darbinieki ir iztaujājuši arī masu mediju pārstāvjus.
VK septembra beigās vērsās DP ar diviem iesniegumiem. Pirmais bija konfidenciāls un tika nosūtīts SAB un DP ar konkrētu fizisko personu vārdiem un uzvārdiem un citām iesaistītām personām, kuras centās VK ietekmēt valsts pārstāvības lietā.
Otrs iesniegums, kas tika adresēts tikai DP, bija par to, kā publiskajā telpā nonācis VK ierobežotas pieejamības atzinums par ilggadējā aviokompānijas "airBaltic" vadītāja Bertolta Flika 10.jūnija investīciju pretenzijā minētajiem prasījumiem.
DP aģentūra LETA noskaidroja, ka, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, ir sākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu.
Kā ziņots, 23.septembrī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma" ziņoja, - VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensācijas maksāšanu Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā. "Panorāmas" rīcībā bija nonācis VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.
Fliks jūnijā iesniedzis premjeram investīciju pretenziju, pamatojot to ar Latvijas un Vācijas investīciju aizsardzības līgumu. Pēc prasības iesniegšanas Flikam jānogaida pusgads, lai varētu vērsties starptautiskajā šķīrējtiesā. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzdevis šo jautājumu risināt Satiksmes ministrijai (SM), kura lūgusi viedokli arī VK.
VK uzsver, ka tās sagatavoto viedokli nevar saukt par valdības viedokli, taču dokuments tapis, lai brīdinātu par iespējamām sekām, vēstīja LTV.
VK Juridiskā departamenta vadītāja vietnieks Ivars Mēkons dokumentā norādījis, ka, ņemot vērā līdzšinējo praksi investīciju aizsardzības jomā, ir pamatotas bažas, ka Flika prasība Starptautiskajā šķīrējtiesā varētu tikt atzīta par pamatotu. Saskaņā ar "Panorāmas" rīcībā esošo informāciju šajā gadījumā, kā norādījis VK eksperts, valstij būtu jārēķinās ar 15 līdz 16 miljonu latu kompensāciju Flikam.
24.septembrī VK paziņoja, ka tās atzinumus saistībā ar starptautiskās šķīrējtiesas procesiem cenšas ietekmēt kāds ekonomisks grupējums. Mēkons žurnālistiem iepriekš pavēstīja, ka medijos nopludinātā informācija ir bijis iekšējais iestādes sarakstes dokuments un tas nopludināts, lai mēģinātu mainīt VK viedokli. Viņš arī norādīja uz paralēlēm ar kādu reiderisma lietu, kur negatīva iznākuma gadījumā nodokļu maksātājiem tas izmaksātu aptuveni 50 miljonus latu. Šis grupējums iesaistīts reiderisma lietā, un Flika lieta ar to esot savstarpēji saistīta.
Mājieni, ko VK saņēma, bija no konkrētas šauras ekonomiskās grupas, no grupējumu pārstāvošajiem juridiskajiem konsultantiem un citiem pārstāvjiem, iepriekš žurnālistiem pauda Mēkons. Viņš apgalvoja, ka šajā ekonomiskajā grupējumā esot iesaistīti sabiedrībā, kā arī biznesa vidē visai zināmi cilvēki.
Savukārt, komentējot informāciju par iespējamām izmaksām starptautiskās šķīrējtiesas procesā, viņš atzina, ka VK ir secinājusi, ka ir aizskartas Flika kā investora tiesības un šie miljoni būtu tā summa, kas būtu taisnīga kompensācija par viņa akcijām.
Portāls "pietiek.com" vēstīja, ka VK atzinums par riskiem "airBaltic" akcionāru strīdos ticis nopludināts kā pretsitiens dokumentam, ko VK iesniegusi ģenerālprokuroram un iekšlietu ministram par potenciālu starptautisku tiesvedību Igaunijas uzņēmuma "Wind One" investīciju aizsardzības lietā.