Visas koalīcijā esošās partijas – Vienotība, Nacionālā apvienība (NA) un Reformu partija (RP) – lielā mērā cīnās par vienu un to pašu elektorātu, tāpēc jau tradicionālie varas partiju kašķi, tuvojoties vēlēšanām un, jo īpaši, veidojot priekšvēlēšanu budžetu, kļūst biežāki un publiskāki. Tie aizgājuši tiktāl, ka NA nebalsoja par 2014. gada budžeta nodošanu izskatīšanai Saeimas komisijās, kas izdevās vien ar opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības palīdzību. Kāpēc ZZS steidza glābt budžeta nodošanu komisijām, kā varētu attīstīties politiskie procesi, kur palikušas partiju sarkanās līnijas un kādas ir priekšvēlēšanu kalkulācijas, Neatkarīgās intervija ar ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Augustu Brigmani.
Neatkarīgā: – Kāpēc jūs kā opozīcijas partija atbalstījāt budžeta nodošanu komisijām? Jūtat valstisku pienākumu vai pietuvojaties koalīcijai?
Augusts Brigmanis: – Bija tikai pragmatiski apsvērumi, turklāt situācija tika menedžēta tā, lai budžetu komisijās nodotu arī bez mūsu atbalsta, par ko liecina dažas indikācijas, piemēram, dažu deputātu neadekvāta rīcība balsošanā.
– Kādā ziņā «neadekvāta»?
– Piemēram, Ilmārs Latkovskis no NA nobalsoja par budžetu. Ja jau visa NA bija tik stingra, kāpēc viņš balsoja par? Bet mēs, ZZS, pat nekalkulējām, kas balsos, kas ne, mūsu mērķis bija, lai budžets Saeimā parādās, jo tad var ar to sākt strādāt, sniegt priekšlikumus. Varbūt nedaudz vēlāk, bet tik un tā koalīcija būtu budžetu komisijām nodevusi.
– Kādā veidā?
– Viņi paši runātu, ņemtos, kalkulētu – to parādīja balsojuma analīze un partiju sarunas pēc budžeta nodošanas. Neuzskatu, ka būtu pareizi balsot opozīcijai pret tikai tāpēc, lai balsotu pretēji koalīcijai. Redzam, kas notiek, ja budžeta pieņemšanu velk garumā, sākas jezga, kāda pašlaik notiek ASV, rodas problēmas ar valsts iestādēm. Budžets tomēr skar daudzus cilvēkus, rada nestabilitāti, jo vairāk tāpēc, ka jezga ap budžetu ir tikai pārsimts uzturēšanās atļauju dēļ.
– Jūsuprāt, nenodot budžetu komisijām būtu bezatbildīgi?
– Jā.
– Tātad NA rīkojās bezatbildīgi?
– Neteikšu, ka bezatbildīgi, bet tā ir viņu politika, taktika. Viņi ir izdomājuši ar šādu uzstādījumu iet, bet principā redzamākais iemesls, kāpēc iebilda pret budžeta nodošanu komisijām, bija tirgus par uzturēšanās atļauju tirgu. Sākumā NA runāja par to, ka iestāsies par šā tirgus slēgšanu vispār, tad jau stīvējās par uzturēšanās atļauju skaitu (pēdējā vienošanās paredz ierobežojumu 700 darījumu virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumu nākamgad, kuru apmērs ir vairāk nekā 0,5 miljoni eiro, iepriekš Ekonomikas ministrija piedāvāja 1000 darījumu kvotu – B.L.). Manuprāt, tam apakšā ir NA aizvainojums par viņu nerespektēšanu koalīcijā, tostarp pēdējo gadījumu ar kultūras ministres Žanetas JaunzemesGrendes atlaišanu, tagad sekoja nacionāļu atbildes gājiens!
– Jūsuprāt, jautājums par uzturēšanās atļaujām ir nebūtiska detaļa, sīks partiju tirgus? Jūs, ZZS, arī sevi pozicionējat kā nacionālu partiju, un NA to redz tieši caur nacionālo interešu prizmu. Jūs tā neskatāties?
– Tas ir plašāks jautājums. Neapšaubāmi, uzturēšanās atļaujas valstij naudu ienes, ar to palīdzību dažkārt tiek sakopti arī nolaisti īpašumi.
Manuprāt, uzturēšanās atļauju piešķiršanu apmaiņā pret investīcijām pavisam aizliegt nevajadzētu, jo mēs jau neesam kā vientuļa sala okeānā. Arī pašreizējā vienošanās koalīcijā paredz to kvotēšanu, nevis pilnīgu aizliegšanu. Varbūt uzturēšanās atļaujas varētu padarīt dārgākas un mūsu interesēm atbilstošāk jāvirza investīcijas. Procesam jābūt regulējamam, nedrīkst pieļaut apšaubāmas reputācijas cilvēku ieplūšanu Latvijā, ko arī uzrauga attiecīgās iestādes, nedrīkst veidoties kopienas, kas ir mūsu latviskajai mentalitātei un dzīvesveidam nepieņemamas. Turklāt naudai, kas šādi ienāk Latvijā, jānonāk konkrētās pašvaldības rīcībā, vismaz kādai tās daļai. Bet, ja atņemam ārvalstu investoriem šo iespēju, ir jābūt pretī instrumentam, kas nolaistos īpašumus savāc un uztur kārtībā.
Tas ir regulējams process, bet tas absolūti nav saistāms ar budžetu, kā to savās politiskajās interesēs darīja NA.
– Vai pirms balsojuma par budžetu tikāties ar Vienotības pārstāvjiem?
– Nē, pirms tam netikāmies, tikai plenārsēdes laikā Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis pienāca klāt. Viņš pat neaicināja balsot par budžetu, vienkārši informēja par situāciju, ka NA nebalsos, un prasīja, ko mēs darīsim. Mums jau lēmums bija pieņemts iepriekšējā dienā.
– Vienotības ietekmīgi politiķi izteicās, ka jārunā par koalīciju ar ZZS. Nedomājat, ka jūs izmantoja NA šantāžai?
– To jūs ļoti precīzi pateicāt! Ir skaidrs, ka šajā koalīcijā neviens mūs negaida. Paradoksāli, ka koalīcijas partijas nepārtraukti savā būdā sēž un plēšas, vienlaikus neviena no partijām nevēlas valdību pamest, jo pastāv viedoklis, ka pirms vēlēšanām ir izdevīgi būt valdībā, slikti – opozīcijā. Lai cik slikta tā valdība, tā tomēr ir valdība ar publicitātes un administratīvā resursa iespējām. Tiesa gan, jaunākie reitingi rāda, ka populārākās valstī ir opozīcijas partijas – Saskaņas centrs (SC) ir līderpozīcijās, un otrajā vietā esam mēs, ZZS.
Turklāt daļai Vienotības ir mentālas pretrunas, tur lietussargu grupas pārstāvji, kuri iekšēji nevar pieņemt, ka nu viņi sēdēs pie viena galda ar partiju, kurai premjera amata kandidāts bija Aivars Lembergs, pret ko viņi tā cīnījās, pat speciālus likumus rakstīja. Un viņiem ir iekšēja pretru
na – Vienotības vadība saprot, ka viņiem tomēr ir izdevīgi, lai mēs esam valdībā, jo tad jau būtu zināms valdības kodols pēc nākamajām Saeimas vēlēšanām, jo skaidrs, ka Reformu partija (RP) Saeimā vairs nebūs. To saprot Vienotības pragmatiskais gals ar Valdi Dombrovski, Solvitu Āboltiņu, Dzintaru Zaķi priekšgalā, bet tā saucamie sorosīdi labāk atstātu visu, kā ir pašlaik. Kā viņi ar šo iekšējo pretrunu tiks galā, man grūti pateikt.
– Reāli šajā sasaukumā, jūsuprāt, kaut kas varētu mainīties valdībā, jūs tur varētu pievienoties? Tas droši vien nenozīmētu reformistu izstāšanos? Vai arī tās sarkanās līnijas vairs nepastāv?
– Jautājums var būt tikai par esošās koalīcijas papildināšanu, kas būtu ļoti svarīgi Vienotībai, jo tas ir kaut kāds daudzmaz pretspars NA – RP blokam, pret kuru Vienotība ir palikusi viena pati un skaitliskā mazākumā, kuru koalīcijas partneri ik pa laikam spiež pie sienas ar saviem uzstādījumiem. Arī publiskajā telpā Vienotība būs zaudētāja, jo tai bruks virsū dubultā.
– Jūs varētu balstīt šo valdību arī bez ministru posteņiem, tikai atbalstot budžetu un citus būtiskus likumus?
– Viņi jau paši matemātiski sevi balsta. Bet viņiem visu laiku būs publiskais kašķis, un tajā mēs negribam iet iekšā un palīdzēt vienam vai otram spārnam.
– ZZS vispār izdevīgi pirms vēlēšanām ieiet valdībā? Vērtīgāks varas resurss, lielāka publicitāte vai tomēr kritikai nesasaistīta mēle?
– Tīri pragmatiski mums, protams, nav izdevīgi iet šajā valdībā. Kāpēc mums sēdēt pie viena galda ar šo sabiedrību, kas mūžīgi publiskajā telpā plēšas un nebeigs plēsties! Bet problēma ir tā, ka Saeimā jau neievēlē ar domu, lai tu būtu opozīcijā visu laiku. Ja ir konkrēts piedāvājums nākt strādāt valdībā, tas ir savā ziņā neatvairāms piedāvājums. Būtu muļķīgi konjunktūras dēļ atteikties palīdzēt tajā darbā.
– Tātad jūs neteiktu nē ieiešanai šajā valdībā?
– Ja būs konkrēts piedāvājums, konkrēta saruna un galvenais – izrunāts, kā mierā un saticībā atlikušo laiku pavadīt, par ko gan stipri šaubos, vai tas ir iespējams – tad vērtēsim, bet, ja tas tā nav, tad gan nav nekādas jēgas tur iet.
– Teorētiski jūs būtu gatavi strādāt valdībā ar SC?
– Mūsu prioritāte ir labējās partijas, un loģiskais ceļš būtu ar Vienotību, kas arī nākamajās vēlēšanās no publiskās skatuves nepazudīs. SC pašlaik mēģina norobežoties no radikālākiem cilvēkiem, atsakās no Alfrēda Rubika, visticamāk, norobežosies no Nikolaja Kabanova. Interesanti, ka pētījumi parādīja, ka pēc šiem signāliem SC reitings kritās, kas nozīmē to, ka tā elektorāts sāk dalīties tādos, kas balsoja, piemēram, par Nilu Ušakovu, Jāni Urbanoviču, un tādos, kas atbalsta Alfrēdu Rubiku – kaut kas šai cilvēku grupai būs jādara. Jāredz, kas ar SC notiks periodā līdz vēlēšanām.
– Ja SC atdala radikālo spārnu – nākamajā periodā esat gatavi izskatīt sadarbības iespēju?
– Mēs neesam novilkuši striktas sarkanās līnijas, bet sadarbība vienmēr ir bijusi balstīta uz to, cik indikatīvi bijuši partiju lēmumi un kā sabiedrība tos vērtē. Tas bija sprādzienbīstams lēmums par krievu valodu kā otro valsts valodu, kas SC atmeta uzreiz lielu soli atpakaļ.
– Cik strauji notikumi koalīcijā varētu risināties?
– Domāju, ka budžetu pieņems esošā koalīcija un NA savās izpausmēs neies tālāk, sēdīsies pie galda, patirgosies par uzturēšanās atļauju skaitu, vēlētājiem nodemonstrēs, kā pret tām cīnījās.
– Un norīs kārtē jo krupi, līdzīgi kā Ž. JaunzemesGrendes atlaišanu?
– Tieši tā! Kā jau iepriekš prognozēju, patirgojās partijas savā starpā par uzturēšanās atļauju skaitu, nedaudz to samazināja, pēc būtības neko nemainīja, bet NA nodemonstrēja savu stāju, un viss teātris beidzās. Bet būs nākamie strīdi, tostarp par eirokomisāru amatiem. Bet lielāka problēma, ko viņi varbūt paši savā prātā neapzinās, ir 2015. gada budžets, ko savā režīmā un stilā gatavos šī pati kompānija, bet pieņems jau nākamās Saeimas koalīcija. Šis budžets nonāks Saeimā, kur varbūt tiks pa visām vīlēm izkritizēts, kur varbūt būs pavisam citi politiskie spēki, cits finanšu ministrs, jo tagadējais ministrs Andris Vilks jau ir pateicis, ka turpmāk vairs nebūs ne ministrs, ne deputāts.
– Turklāt A. Vilks arī jau atzinis, ka ar šo budžetu izsmeltas divu gadu fiskālās telpas iespējas, šis būtībā ir piekšvēlēšanu dāsnais budžets, kādu pēc gada varbūt vairs nevarēs atļauties.
– Jā, nevarēs atļauties vairs tādu klanīšanos vēlētāju priekšā.
– ZZS solīja priekšlikumus budžeta uzlabošanai. Piemēram?
– Esam tikušies ar mūsu pašvaldību vadītājiem un arī ar premjeru, kurš piekritis palielināt pašvaldību iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) daļu no 80 līdz 81 vai 82 procentiem, bet, ja tas neizies cauri, tad vairāk līdzekļu atvēlēt ceļu fondam. V. Dombrovskis piekrita, ka varētu mēģināt arī parakstīt domstarpību un vienošanās protokolu ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), kas netika izdarīts. Ja tiks panākta šī vienošanās ar LPS un līdzekļi ceļu fondam tiks paredzēti ilgākā laika periodā, ZZS varētu šo budžetu atbalstīt – tas būs mūsu lakmusa papīrītis.
Bet nelolojam ilūzijas, ka šī koalīcija varētu piekrist kādām fundamentālām izmaiņām.
– Kāpēc premjers piekrita pārskatīt šo IIN sadalījumu un atgriezties pie sarunām ar LPS? Parāds par jūsu balsojumu par budžetu?
– Ar premjeru mums bija atklāta saruna. Pārstāvam lielu skaitu pašvaldību, un to vadītāji neilgi iepriekš mums bija pauduši rūgtumu par to, ka šī vienošanās ar LPS nav panākta un vajadzētu valdībā pie šā jautājuma, kur tika norauts stopkrāns, atgriezties. Ieteicām premjeram vienoties ar pašvaldībām, kuras tādējādi iegūtu vairāk līdzekļu, tad arī mēs varētu atbalstīt šo budžetu.
– Darbaspēka nodokļu samazināšanu atbalstāt?
– Tā trūkums ir samazināti ienākumi pašvaldībām, kas tām kaut kādā veidā jākompensē.
Mani vairāk uztrauc iecerētā mikrouzņēmuma nodokļa celšana, kas nav labs signāls. Bet prioritāšu skalā vairāk liktu iepriekš minētās lietas.
– Cik valdība šādā, kā jūs sakāt, nemitīgā kašķu kondīcijā var līdz vēlēšanām izdarīt?
– Domāju, ka viņi neizdarīs neko. Līdzekļus izšaus uz šo budžetu, kādus superlabumus valdošie varēs sasolīt vēlētājiem īsi pirms Saeimas vēlēšanām, kādus varoņdarbus izdarīt, lai par viņiem balsotu, nezinu. Situācija nav tik rožaina, un viņi, manuprāt, to labi apzinās, tāpēc ir šī milzīgā pozicionēšanās, un atrauti no konteksta šie karogi tiks vicināti pirms vēlēšanām. Ar ko RP ies, vispār nav skaidrs.
– Ar ko iesiet jūs?
– Mēs iesim ar to, ka esam bijuši pragmatiski visu šo laiku, arī opozīcijā, lai arī esam kritizējuši, darbība nav bijusi destruktīva. Pašvaldību vēlēšanas pierādīja, ka cilvēki mums joprojām uzticas.
– Lembergu arī vēl
izmantosiet?
– Pēdējie pētījumi rāda, ka viņš kā politiķis joprojām ir ļoti augstu vērtēts sabiedrībā, viņš ir spēcīgāko, populārāko trīs līderu vidū līdzās Valdim Dombrovskim un Ingunai Sudrabai. Ar partiju Latvijai un Ventspilij mums turpinās sadarbība, arī uz vēlēšanām turpināsies.
– Tātad Lembergs varētu atkal būt jūsu premjera amata kandidāts?
– Šāds jautājums nav izvirzīts. Premjera amata kandidāti mums pašlaik ir apmēram trīs: Raimonds Vējonis, Jānis Dūklavs, Uldis Augulis – visi viņi ir sevi labi parādījuši kā ministri. Vienu no viņiem nosauksim kā premjera amata kandidātu.
– No vienas puses, Lembergs piesaista vēlētāju balsis, no otras puses, kā redzam šajā Saeimas sasaukumā – attur citas partijas ar jums veidot koalīciju. Nedomājat, ka nākamās Saeimas sastāvam Lemberga vārds būs šķērslis sadarbībai ar jums?
– Fakts, ka tagad, šajā situācijā, premjers paudis vēlmi ar mums tikties, spriest, runāt, ir ļoti zīmīgs signāls sabiedrībai, ka jautājums par cīņu ar oligarhiem ir noņemts no darba kārtības, vismaz publiskajā telpā. Tas, ka iekšienē viņi paši var savā starpā ņemties un atsevišķi grupējumi ne acīs negrib redzēt Lembergu, ir skaidrs, bet publiskajā telpā, koalīcijas vadītāja līmenī tas jautājums tiek noņemts ar šo tikšanās faktu.
– Vai Eināram Repšem, jūsuprāt, izdo sies otrreiz iekāpt tajā pašā upē?
– Labi, ka cilvēks ik pa laikam sev rod izaicinājumus. Bet, protams, būs sarežģīti. Viņam jau ir liela politiskā bagāža, tāpat kā Ivaram Godmanim. Bet lai mēģina! Katrā ziņā naudas viņa partijas veidotājiem ir daudz, process notiek. Vai tas būs pietiekami indikatīvs sabiedrībai? Ļoti grūti tajā pašā upē iekāpt vēlreiz.
– Vienotībai visvairāk jāsatraucas par Repšes atgriešanos?
– Domāju gan! Tur pamatā to dibina bijušie Jaunā laika, vēlāk – Vienotības, biedri – Repše, Dans Titavs, Edgars Jaunups un citi.
– Vienotība Repšes veidojumu mēģina pasniegt kā SC satelītpartiju. It kā jau tā ir, ka SC ir reitingu līderis, vēlēšanu uzvarētājs, bet Saeimā tai nav koalīcijas partneru, un iepriekš, vēl būdams Vienotībā, Jaunups pozitīvi izteicās par koalīciju ar SC. Piekrītat, ka tas tā varētu būt, vai Vienotība vienkārši nomelno konkurentus?
– Domāju, ka Vienotība priekš sevis to pareizi pozicionē, jo viņiem ar Repšes topošo spēku ir viens un tas pats vēlētājs, Repše ir Vienotības konkurents numur viens, un pret to viņiem jārada fons sabiedrībā, ka tie nav pareizie puiši. Vienotība vienlaikus mēģina iebraukt nacionālajā nišā un cīnīties ar NA par tās elektorātu. Bet ir ļoti liela sabiedrības daļa, kas ir pragmatiskās, centriskās pozīcijās, kur ir ZZS.
– Kāpēc atteicāt Godmanim startēt no ZZS uz Eiroparlamenta (EP) vēlēšanām? Pašiem kārotāju netrūkst?
– Vispirms signāli nāca no medijiem, ka Godmanis esot pie mums. Nekas tamlīdzīgs nebija, bet, cik saprotu, tā bija tāda zondāža, kā būtu, ja būtu. Tikai pēc tam Godmanis mums vaicāja, vai viņš varētu pie mums nākt. Ir, protams, process, kā tu nonāc partijā. Šoreiz viņš mēģināja uzrunāt valdi, lai zinātu, vai ir vērts, lai nav tā, ka viņš iziet visu procesu un valde beigās atsaka viņam kandidēšanu EP vēlēšanās. Apspriedām to valdes sēdē, un tas valdē izsauca neviennozīmīgu reakciju. Citi atcerējās viņa darbību Latvijas Tautas frontē, kur viņa nopelni, protams, ir nenoliedzami, bet sekoja arī citi stāsti, kur sabiedrības viedoklis par viņu ir negatīvs. Tā ka tā domu amplitūda bija ļoti plaša un, ja arī viņu uzņemtu partijā, valde neredzēja viņam vietu EP listē, kas pamatā bija viņa mērķis. Jutu, ka jautājums partijas iekšienē rada spriedzi un šķelšanos, absolūtais vairākums tomēr bija negatīvi noskaņots, tāpēc nolēmām, ka tas nav lemjams balsojot. Ja šāda ranga politiķus piesaista partijai, tai jābūt vienotai, jāpieņem konsensusa lēmums. Šāds lēmums netiktu arī sabiedrībā, mūsu vēlētāju pozitīvi akceptēts, līdz ar to viņa priekšlikumu noraidījām.
Nevar arī atnākt un nosēsties pie galda, kad jau process notiek! Mums jau ir savi cilvēki, kas ir sagatavojušies startēt uz EP un mērķtiecīgi strādā, piemēram, Latvijas Bērnu fonda priekšsēdētājs Andris Bērziņš, Saeimas deputāte Iveta Grigule, bijusī labklājības ministre Ilona Jurševska, bijušais Rīgas domes mēra amata kandidāts Armands Krauze, Kārlis Seržants. Tagad viņiem pateikt: «re, kur jums vēl viens konkurents, tikko atnācis!» nebūtu pareizi ne pret sabiedrību, ne koleģiāli pret mūsu ilglaicīgajiem partijas biedriem. Pēc šī mūsu lēmuma bija tieši tāda reakcija, kādu gaidīju. Ļoti daudzi vienkārši cilvēki uz ielas nāca klāt un teica, ka esam pareizi izdarījuši.