Daugavpils domes deputāts noliek mandātu

Šodien Daugavpils pilsētas domes sēdē pašvaldības deputāti atbalstīja deputāta pilnvaru izbeigšanu pirms termiņa aizdomās par saistību ar Valsts drošības komiteju (VDK) turamajam domes deputāts Borisam Ivanovam (Latgales partija).

Šādu lēmumu deputāti pieņēmuši, pamatojoties uz Ivanova iesniegumu, kurā viņš kā iemeslu deputāta mandāta nolikšanai min ģimenes apstākļus, kuru dēļ ir spiests uzturēties ārpus Latvijas un nevar pilnvērtīgi veikt Daugavpils domes deputāta pienākumus.

Ivanovu Daugavpils domē deputāta krēslā varētu nomainīt viņa partijas biedrs, Daugavpils Psihoneiroloģiskās slimnīcas valdes loceklis Reinis Joksts, kurš Latgales partijas deputātu kandidātu sarakstā ir nākamais populārākais politiķis.

Pēc Ivanova iesnieguma deputāti atbrīvoja viņi arī no Baltkrievu kultūras centra vadītāja amata. No ieņemamā amata Ivanovs atbrīvots pēc Darba likuma 114.panta pēc pušu vienošanās.

LETA jau informēja, ka Ivanovs patlaban atrodas ASV, kur apciemo savu meitu. Ziņots arī, ka prokuratūra apturējusi lietu par Daugavpils domes deputāta Ivanova iespējamo sadarbību ar VDK.

Prokuratūras preses pārstāve Una Rēķe aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja, ka lieta ir apturēta, jo Ivanovs atrodas bezalgas atvaļinājumā un ar viņu nav iespējams sazināties.

25.augustā Ivanova lietā iestājās pārbaudes paredzētais beigu termiņš.

Jau ziņots, ka, pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) struktūrvienības Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) rīcībā esošās informācijas, Daugavpils domes deputāts Ivanovs savulaik ir bijis VDK štata darbinieks. Šī fakta esamību var apstiprināt tikai tiesa.

Likums paredz, ka TSDC pirms pašvaldību vēlēšanām veic deputātu kandidātu sarakstu pārbaudi un sniedz informāciju katrai konkrētai novada vai pilsētas vēlēšanu komisijai. SAB preses pārstāve Iveta Maura aģentūrai LETA apstiprināja, ka 22.aprīlī TSDC ir sniedzis atzinumu Daugavpils pilsētas vēlēšanu komisijai par tajā brīdī deputāta kandidāta Borisa Ivanova neatbilstību Pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likumam, proti, viņš, pēc TSDC rīcībā esošajām ziņām, bijis VDK štata darbinieks.

Atbilstoši šim likumam šādu cilvēku nevar pieteikt par kandidātu un ievēlēt pašvaldībā.

Pilsonības likumā teikts, ka Latvijas pilsonībā netiek uzņemtas personas, kuras ir bijušas PSRS VDK vai kādas citas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai citu speciālo dienestu darbinieki, informatori, aģenti, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā. Ivanovs aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja, ka nesen ieguvis Latvijas pilsonību un naturalizācijas procesa gaitā ir veiktas visas nepieciešamās pārbaudes, tostarp par viņa iespējamo saistību ar VDK.

Šogad 25.aprīlī Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka pārbaudes lietu par Ivanova Latvijas pilsonības iegūšanas likumību, jo Totalitārisma seku dokumentēšanas centra sniegto informāciju konstatēts, ka Ivanovs ir bijušais VDK darbinieks, taču naturalizācijas iesniegumā Ivanovs apliecinājis, ka nav bijis VDK darbinieks.

Pēc šī fakta konstatēšanas PMLP uzsāka dienesta pārbaudi par Ivanova naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas gaitu, kurā tika konstatēts, ka ir pamats ierosināt disciplinārlietu pret divām PMLP amatpersonām par Ivanova naturalizācijas iesnieguma izskatīšanas gaitā pieļautajiem pārkāpumiem.

Minētajām amatpersonām tika piemērots rājiens par amata pienākumu nekvalitatīvu pildīšanu.

Šogad 7.jūnijā PMLP vērsās Specializētajā vairāku nozaru prokuratūrā ar lūgumu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā konstatēt faktu par Ivanova sadarbību ar VDK. Saskaņā ar Pilsonības likumu personai pilsonība var tikt atņemta tikai ar apgabaltiesas lēmumu. Ja tiesa konstatēs, ka Ivanovs naturalizējoties ir sniedzis par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi ir nepamatoti ieguvis Latvijas pilsonību, tad pilsonība ar tiesas lēmumu tiks atņemta.

Šēnberga aģentūrai LETA iepriekš apstiprināja, ka Specializētajā vairāknozaru prokuratūrā ir sākta pārbaudes lieta par to, vai konkrētā persona ir bijis padomju drošības dienesta štata darbinieks. Pēc materiālu apkopošanas prokuratūra varētu izmantot vienu no diviem variantiem - nodot materiālus tiesai, kurai jāpieņem galalēmums par to, vai šī persona bija padomju drošības dienesta štata darbinieks, vai arī pārbaudes lieta jāizbeidz.

Pārbaudes lieta sākta, vēl pirms prokuratūrā tika saņemts bijušās Daugavpils domes priekšsēdētājas Žannas Kulakovas (RP) un domes deputāta Mečislava Truskovska (Mūsu partija) iesniegums ar lūgumu veikt pārbaudi par deputāta Ivanova iespējamo saistību ar VDK.

Ivanovs tikmēr lūgumu veikt pārbaudi par viņa iespējamo saistību ar VDK vērtē kā politiķu, kas vēlēšanās neguva pietiekamu iedzīvotāju atbalstu, kārtējo mēģinājumu panākt vēlēšanu rezultātu pārskatīšanu.

Kā aģentūrai LETA iepriekš pavēstīja Truskovskis, vairākas personas iesniedzējiem ir apstiprinājušas informāciju, ka Ivanovs no 1980. līdz 1990.gadam ir bijis LPSR valsts drošības struktūru štata darbinieks un viņam ir bijusi piešķirta kapteiņa dienesta pakāpe. Iesniedzēji uzskata, ka Ivanovs ir noklusējis šo faktu, sniedzot par sevi ziņas vēlēšanu komisijai.

Ja lietas iztiesāšanas gaitā tiks konstatēts, ka Ivanovs tiešām ir bijis VDK darbinieks, viņam deputāta krēsls būs jāatstāj un viņa vietā nāks nākamais deputātu kandidāts no viņa pārstāvētā saraksta, paskaidroja vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais