Gudrākais piekāpjas — ar šādiem vārdiem Vienotības līderi raksturo ilgstošās domstarpībās panākto kompromisu par uzturēšanās atļauju kvotām. Tas nozīmē, ka, lai arī kara cirvis ir šķietami aprakts, tomēr atmosfēra koalīcijā joprojām ir nokaitēta.
Pēc mēnesi ilgušām domstarpībām, kas teju noveda pie budžeta boikotēšanas un valdības krīzes, koalīcija beidzot ir vienojusies par nosacījumiem, kas turpmāk reglamentēs uzturēšanās atļauju sistēmu. Nespējot mainīt Nacionālās apvienības (NA) uzskatus, partija Vienotība ir piekritusi ieviest stingrākus atļauju izsniegšanas nosacījumus, lai gan panāktais kompromiss ir tālu no tā modeļa, kuru sākotnēji pieprasīja NA. Proti, nespējot samierināties ar pieaugošo Krievijas un postpadomju valstu iedzīvotāju invāziju Latvijā, nacionāļi pieprasīja nekavējoties pārtraukt uzturēšanās atļauju izsniegšanu apmaiņā pret nekustamā īpašuma darījumiem. Tikmēr Vienotība, norādot no šīs sistēmas pienesumu valsts budžetam, kategoriski nepiekrita pārtraukt ienesīgo programmu. Teju nonākot līdz valdības krīzei, abas puses tomēr ir varējušas vienoties, ka nākamgad apmaiņā pret uzturēšanās atļaujām būs pieļaujami ne vairāk kā 700 nekustamā īpašuma darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro, kā arī vēl 100 darījumi virs 0,5 miljoniem eiro. Tiesa, praksē tas nozīmēs, ka nākamgad uz dzīvi Latvijā būs tiesīgi pārvākties vismaz 1800 trešo valstu pilsoņi, jo pēc statistikas uz vienu darījumu vidēji tiek izsniegtas 2,3 uzturēšanās atļaujas. Tāpat plānotie grozījumi Imigrācijas likumā noteiks, ka 2015. un 2016. gadā izsniedzamo atļauju kvota tiks pakāpeniski mazināta līdz 525 un 350, savukārt 2017. gadā programma varētu tikt pilnībā pārtraukta. Savukārt topošajā Ekonomikas attīstības fondā par katru darījumu tiks iemaksāti 25 000 eiro, un šie līdzekļi tiks izmantoti reemigrācijas plāna īstenošanai un pirmā mājokļa programmai.
Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis uzskata, ka NA spiediena rezultātā ir nācies piekrist populistiskiem, nevis pragmatiskiem argumentiem. „Galvenais šā brīža uzdevums bija nodrošināt valdības stabilitāti un budžeta pieņemšanu, ko mēs arī izdarījām,” atzina Dz. Zaķis, apliecinot, ka katra no partijām ir palikusi pie savām domām. Tikmēr kuluāros tiek baumots, ka Vienotība ir piekāpusies tikai tādēļ, ka cer — kad ugunsgrēks valdībā tiks nodzēsts un nemiernieki nomierināti, tad pavisam drīz kvotu sistēmu varēs atkal atcelt. NA līderis Raivis Dzintars gan pauž cerību, ka smagās cīņās panākto sistēmu tomēr nemainīs. „Koalīcijas parakstītais līgums noteiks, ka šīs Saeimas sasaukuma laikā kvotu programmu nedrīkstēs mainīt, tāpat kā to nedrīkstēs darīt arī pēc nākamās Saeimas vēlēšanām, ja vien patreizējā koalīcija turpinās darbu patreizējā sastāvā,” norāda R. Dzintars. Dz. Zaķis gan vīpsnā: „granītā nekas nav iecirsts,” liekot noprast, ka jaunā sistēma Vienotībai joprojām rīvē kantes.
Tikmēr formālais pamiers ir ļāvis koalīcijai vienoties par valsts 2014.gada budžeta pieņemšanu. Partijas ir vienojušās gan par atsevišķiem jautājumiem, gan par budžetu kopumā. Uz otro lasījumu priekšlikumus budžeta projektam valdošās partijas iesniegs tikai koordinēti un pēc vienprātības principa.