Latvijas reģionālās slimnīcas nolēmušas neatteikties no sadarbības ar valsti par neatliekamās un stacionārās palīdzības sniegšanu, tomēr kopīgi ar pašvaldību pārstāvjiem vienojušās par papildu noteikumiem turpmākā sadarbībā ar valsti.
Jau ziņots, ka šonedēļ Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), pašvaldību vadītāji un slimnīcu pārstāvji tikās, lai diskutētu par valdības attieksmi pret veselības aprūpi, kā arī pārrunātu iespēju nākamajā gadā neslēgt līgumus ar valsti par neatliekamās un stacionārās palīdzības nodrošināšanu.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja LSB vadītājs Jevgēnijs Kalējs, pārrunājot minētos jautājumus, pašvaldību vadītāji un slimnīcu pārstāvji vienojās pieprasīt Veselības ministrijai (VM) 2014.gadā slēgt ar slimnīcām trīspusējus līgumus - valsts un slimnīcu savstarpējā līgumā kā trešo pieaicinot pašvaldību, kas ir slimnīcas īpašnieks. Plānots, ka tādējādi pašvaldības varēs vairāk ietekmēt līguma saturu.
Tāpat pašvaldības un slimnīcu pārstāvji esot vienojušies pieprasīt VM nākamgad līgumos paredzēt finansējumu atbilstoši iepriekšējā gada pacientu skaitam, kā arī paaugstināt veselības aprūpes tarifus un sagatavot slimnīcu attīstības plānu turpmākajiem gadiem.
"Veselības ministrija nav samaksājusi par 7000 neatliekamo pacientu ārstēšanu un 9000 ambulatoro pacientu ārstēšanu. Parāda summa ir aptuveni 3,3 miljoni latu," sacīja Kalējs. Pēc viņa domām, tas nav daudz, ņemot vērā, ka veselības nozarei šogad piešķirti papildus aptuveni 12 miljoni latu.
Tikšanās laikā arī nolemts lūgt VM pārskatīt šogad nozarei piešķirtā papildu finansējuma sadali.
Veselības ministre Ingrīda Circene (V) gan norāda, ka slimnīcām papildus piešķirtā nauda ir sadalīta proporcionāli.
"Mēs proporcionāli līgumu nosacījumiem slimnīcām esam iedevuši klāt jau kopumā 8,3 miljonus, kas, manā uztverē, tomēr ir liela nauda. Tas nav, kā viens vai otrs runā - par diviem pacientiem. Un mēs plānojam proporcionāli līgumiem pārdalīt vēl kādu miljonu, pusotru. Visiem līguma nosacījumi ir pilnīgi vienādi, un, ja atsevišķi dažām slimnīcām ir problēmas, tad pašvaldībām kā īpašniekiem ir vērts arī pavērtēt, kā norit darbs, - kādēļ vienā slimnīcā ir darbs kvotas ietvaros un nav problēmu, bet otrā ir?" sarunā ar aģentūru LETA sacīja ministre.
"Tā kā mums nav papildu akūtas situācijas Latvijā, piemēram, epidēmijas vai katastrofas, un saslimstība salīdzinoši nav augusi no 2011.gada uz 2012.gadu un no 2012.gada uz 2013.gadu, kā arī iepriekšējā gadā šī nauda bija stipri mazāka, mums nav pamata domāt, ka vienā Latvijas reģionā pēkšņi rastos katastrofāla situācija, kur kaut ko nevarētu apmaksāt," viņa piebilda.
Ministre arī atgādināja, ka VM ir apzinājusi atsevišķu slimnīcu grupu, kurā nepieciešams veikt finansējuma izlīdzināšanu pret iedzīvotāju skaitu, jo tas neatbilst reālajai situācijai. To tuvāko četru gadu laikā plānots veikt slimnīcās Jūrmalā, Ogrē, Tukumā, Kuldīgā, Madonā, Cēsīs un Dobelē. Ar LSB ir noslēgta vienošanās, kas paredz finansējumu izlīdzināt četru gadu laikā - katru gadu par 25%. 2013.gads bija pirmais, kad šīs slimnīcas saņēma par 25% lielāku kvotu.
Circene pozitīvi vērtē pašvaldību vēlmi piedalīties līgumu slēgšanā starp slimnīcām un valsti. "Pašvaldības ir slimnīcu īpašnieki un atbild par šo pakalpojumu sniegšanu, līdz ar to, protams, tas ir ļoti labi," domā ministre.
Ministre arī aicina pašvaldības ieklausīties VM padomos. Piemēram, tā vietā, lai nopirktu pusmiljonu vērtu aparatūru, šo naudu ieguldīt maksas pakalpojumu apmaksā saviem iedzīvotājiem. "Tad iedzīvotāji pašvaldību nēsātu uz rokām un pārvēlētu mūžīgi mūžos, jo, ja aparatūru nopērk un pretī nav valsts apmaksātas kvotas, tad tai nav nekādas vērtības. Cilvēks vienkārši nevar samaksāt 70 vai 100 latu par izmeklējumu," viņa teica.