KNAB aprit 11 gadi; Dombrovskis - problēma ir tā, ka KNAB ir neatkarīga iestāde

Galvenajai korupcijas apkarošanas iestādei Latvijā - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) - šodien aprit 11 gadi.

2000.gadu var uzskatīt par pagrieziena punktu pretkorupcijas politikā. Togad Ministru kabinetā tika apstiprināta Korupcijas novēršanas koncepcija, kurā tika izteikts skaidrs valdības atbalsts jaunas institūcijas izveidošanai, kas nodarbosies ar korupcijas novēršanu un apkarošanu.

2000.gada 2.oktobrī ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota darba grupa Korupcijas novēršanas institucionālās sistēmas ieviešanai nepieciešamo normatīvo aktu izstrādāšanai.

2002.gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumprojekts tika iesniegts Saeimā, un tā paša gada 1.maijā tas stājās spēkā.

2002.gada vasara pagāja KNAB priekšnieka meklējumos. Valdība nolēma ieteikt Saeimai apstiprināšanai KNAB priekšnieka amatā Gunti Rutki, kurš bija ieguvis otru augstāko konkursa komisijas novērtējumu.

2002.gada 10.oktobris, kad Saeima amatā iecēla KNAB pirmo priekšnieku Gunti Rutki, tiek uzskatīts par KNAB darbības sākumu.

Šobrīd KNAB vada Jaroslavs Streļčenoks ar saviem vietniekiem - Jutu Strīķi un Ilzi Jurču.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) problēma ir tā, ka KNAB ir neatkarīga iestāde un politisko amatpersonu iespējas uzraudzīt KNAB ir ļoti ierobežotas, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

"Ja būtu premjera pakļautībā esoša iestāde, sen būtu ieviesta kārtība," sacīja Dombrovskis.

Kā norādīja premjers, KNAB speciāli veidots tā, lai nepieļautu politiķu iejaukšanos KNAB darbā. "Tam ir arī nepatīkami blakus efekti," atzina Dombrovskis, sakot, ka tad, kad birojā ir problēmas, iespējas ietekmēt šīs problēmas ir ļoti ierobežotas.

Tas esot likumdošanas jautājums, kā izšķirties par biroja modeli.

Kā norāda premjers, sadarbībā ar ģenerālprokuroru Ēriku Kalnmeieru izvedotā darba grupa strādā pie KNAB sistēmiskajām problēmām. Kopā ar ģenerālprokuroru bijušas arī tikšanās ar KNAB vadību, bet ietekmes instrumenti esot limitēti un galēji - vai nu audzinoša rakstura pārrunas, vai jāveido komisija par vadītāja atbilstības amatam vērtēšanu.

Kā ziņots, KNAB jau ilgāku laiku ir domstarpības starp biroja darbiniekiem un KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.

Ģenerālprokurora Kalnmeiera vadītā augsta līmeņa ekspertu darba grupa KNAB darbības efektivitātes uzlabošanai savus priekšlikumus varētu sagatavot ne ātrāk kā oktobra beigās.

Latvijā

Pavisam nesen 360TV Ziņas bija liecinieki gadījumam, kad policisti reida laikā uzlika sodu transportlīdzeklim, kuram bija nodilušas riepas. Īpašnieks likumsargiem norādīja, ka viņa automašīnai ir Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) izsniegtā “slimības lapa”, taču tas no soda viņu neglāba.

Svarīgākais