Rubrika: AktualitāteCīņa par uzturēšanās atļauju sistēmu rit pilnā sparā, turklāt – divās frontēs. Politiski koalīcija šodien sola beidzot vienoties par darījumu kvotu apmēriem. Iespējamā vienošanās varētu noteikt, ka gadā Latvijā ir pieļaujami 700 darījumi virs 150 000 eiro un vēl 100 darījumi – virs 0,5 miljoniem eiro.
Tikmēr Latvijas medijos jau vairākas dienas ar plašu vērienu izskan kampaņa, kurā tiek stāstīts par uzturēšanās atļauju sistēmas pozitīvajiem aspektiem. Kampaņas finansētājs ir Latvijas konkurētspējas attīstības fonds, ko vada biznesa aprindās labi zināmais Edgars Šīns. Aizkulisēs tieši viņš tiek saistīts ar premjerministra Valda Dombrovska ģimenes biznesu, kura pamatā ir īpašumu pārdošana ārvalstniekiem. Tāpat fondā darbojas nekustamo īpašumu kompānijas Vestabalt dibinātāja Alda Plauža meita Līga Uzkalne, kura sarunā ar Neatkarīgo norāda: vērienīgās kampaņas izmaksas viņai nav zināmas, jo: «Katru dienu mums piebiedrojas arvien jauni atbalstītāji, parādās jauni ziedojumi. Arī pati reklāmas kampaņa turpināsies vēl vismaz divus trīs mēnešus.»
Reklāmas kampaņas autors ir Ē. Stendzenieks, kurš daudzkārt ir stāvējis līdzās Aināra Šlesera biznesa un politiskajām interesēm, atzīstot, ka abus saista ne vien bizness, bet arī draudzība. Ņemot vērā šo aspektu, varētu šķist dīvaini, ka vasaras nogalē Ē. Stendzenieks tika pie naudīgas eirokampaņas, kuras virsvadību diriģē kādreizējie A. Šlesera politiskie pretinieki – partija Vienotība. Taču daudzas lietas ir kļuvušas skaidrākas, iezīmējoties A. Šlesera un Vienotības kopīgajām interesēm par uzturēšanās atļauju sistēmas saglabāšanu.
Ē. Stendzenieks neslēpj, ka uzsāktās kampaņas izmaksas ir ievērojamas, taču precīzus skaitļus viņš nevēlējās nosaukt, tomēr: «Nekādas saistības starp iegūto eirokampaņas pasūtījumu un uzturēšanās atļauju akciju nav.»
Ē. Stendzenieks atzīst, ka tuvākajā laikā reklāmās pie sabiedrības vērsīsies konkrēti cilvēki, kuriem bagāto ārvalstnieku uzturēšanās Latvijā ir ļāvusi atgriezties dzimtenē vai arī ir palīdzējusi nedoties darba meklējumos uz ārvalstīm. «Tie būs patiesi stāsti, kurus mēs braucām un meklējām pa visu Latviju. Ja kādu interesēs, šos cilvēkus var atrast un pārbaudīt,» atzīst Ē. Stendzenieks. Viņš arī uzsver, ka reklāmas apmaksātāji – Latvijas konkurētspējas attīstības fonds – esot norobežojušies no politikas. «Vienojāmies, ka šī būs gaiša kampaņa. Nekādas politikas, nekādas apmētāšanas ar dubļiem.» Kampaņas autors neslēpj arī savu viedokli: «Esmu multikulturāls cilvēks, un man nav problēmu, ja kāds atbrauc vai aizbrauc. Tie, kuri iegādājas Latvijā īpašumus, vairumā gadījumu ir zinātnieki, mākslinieki un nevis plikpauraini vīriņi ar pistolēm. Šķiet, Nacionālā apvienība savos uzskatos ir aizkavējusies par vairākiem gadsimtiem. Kādēļ tad viņi neceļ trauksmi, ka zviedri masveidā izpērk Latvijas zemi? Acīmredzot sauklis «Zviedri nāk!» nav tik kruts kā «Krievi nāk!».»
To, ka ārvalstnieku vēlme iegādāties Latvijā īpašumus ir izdevīga gan valsts budžetam, gan iedzīvotājiem, savulaik sarunā ar Neatkarīgo aktīvi uzsvēra arī A. Šlesers. Bijušais politiķis minēja konkrētu piemēru par kādu mājkalpotāju, kura par vasaras darbu pie Krievijas miljonāra esot nopelnījusi visa turpmākā gada iztikai. A. Šlesers arī pauž neizpratni, kādēļ daudzi Latvijas iedzīvotāji kaunas par sētnieka, dārznieka, pavāra vai mājkalpotājas darbu pie Krievijas bagātniekiem, savukārt viņus it nemaz nemulsina laukstrādnieku vai fabrikas strādnieku darbs Īrijā.