Šogad Latvijā pārsvarā reģistrēti naida noziegumi pret latviešiem un ebrejiem

© f64

Drošības policijā (DP) šogad par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu sākti 18 kriminālprocesi, kas ir tikpat, cik pagājušajā gadā kopumā.

DP informācija liecina, ka pērn par šādu noziegumu sākti 18 kriminālprocesi, kas ir par sešām lietām vairāk nekā gadu iepriekš. Līdz gada beigām palikuši vēl vairāki mēneši, taču DP šogad jau ierosinājusi 18 lietas.

Visi policijā ierosinātie kriminālprocesi pēc Krimināllikuma 78.panta par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu ir sākti, pamatojoties uz iedzīvotāju iesniegumiem. Tieši ar šo faktu ir arī lielā mērā izskaidrojams kriminālprocesu skaita pieaugums.

DP iepriekšējo gadu prakse liecina, ka pārsvarā kriminālprocesi tiek ierosināti par naidīgiem komentāriem plašsaziņas līdzekļu lasītāju forumos internetā. To apliecina arī šis gads - tikai viena lieta aizsākta par darbībām, kas nav saistīta ar virtuālo vidi.

DP veiktā naida noziegumu analīze ļauj secināt, ka naida noziegumi Latvijā galvenokārt izpaužas kā naida runa - aizvainojoši komentāri par kādu noteiktu tautību, rasi vai nacionalitāti, atsevišķos gadījumos netieši draudot ar vardarbību.

17 no 18 šogad sāktajiem kriminālprocesiem ir saistīti ar incidentiem, kas ir vērsti pret citu tautību pārstāvjiem. 12 gadījumi bija vērsti pret latviešiem, četri - pret ebrejiem, viens - pret krievu tautības pārstāvjiem un viens - pret citas rases pārstāvi.

DP līdz šim gan nav konstatējusi gadījumus, kad kāda persona uzdodas par citas tautības pārstāvi, lai provocētu rasu vai etnisko naidu izraisošas diskusijas.

Neskatoties uz kriminālprocesu skaita palielināšanos, DP secina, ka ir pieaugusi sabiedrības informētība par naida noziegumu tiesiskajām sekām. Arī vairums policijas aizturēto interneta komentētāju apzinās savas rīcības tiesiskās sekas.

Formāli sekas ir pietiekami nopietnas - Krimināllikums par nacionālā, etniskā un rasu naida izraisīšanu, ja tas darīts, izmantojot internetu, paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem un probācijas uzraudzību līdz trim gadiem.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais