Patlaban termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana apmaiņā pret investīcijām valsts ekonomikā nerada tiešus un tūlītējus draudus Latvijas drošībai, taču šī prakse rada ilgtermiņa riskus, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nacionālās drošības intereses nākotnē, liecina Drošības policijas (DP) veiktā analīze.
DP aģentūru LETA informēja, ka uzturēšanās atļauju izsniegšanas sistēmas ietekme uz nacionālo drošību tiek pastāvīgi analizēta. Viens no galvenajiem drošības riskiem, kuru veicina uzturēšanās atļauju izsniegšanas prakse, DP skatījumā ir tāds, ka uzturēšanās atļaujas saņēmušie ārvalstnieki var iesaistīties dažādu pret Latvijas valsts drošību vērstu aktivitāšu finansēšanā.
Tāpat DP vērš uzmanību uz risku, ka nekontrolēta ārvalstu kapitāla ieplūšana stratēģiski svarīgos ekonomikas sektoros ilgtermiņā var nelabvēlīgi ietekmēt Latvijas ekonomikas suverenitāti. Bez tam, ņemot vērā, ka ieplūstošais ārvalstu kapitāls ir nezināmas izcelsmes, pastāv risks, ka ar šīs sistēmas starpniecību Latvijā var tikt iepludināti līdzekļi, kuru patiesie īpašnieki ir organizētās noziedzības struktūru pārstāvji.
Vienlaikus DP atzīmē, ka patlaban tās rīcībā ir nepieciešamie resursi, lai nodrošinātu uzturēšanās atļauju pieprasītāju pārbaudi likumā noteiktajā kārtībā un apjomā. Tiesa, turpinoties uzturēšanās atļauju pieprasījumu skaita pieaugumam, DP būšot nepieciešami papildu resursi un līdzekļi, lai nodrošinātu kvalitatīvu un efektīvu to pārbaudi arī nākotnē.
Ņemot vērā, ka diskusijas par uzturēšanās atļauju izsniegšanas kārtību turpinās, DP līdz šim nav lūgusi piešķirt papildu līdzekļus šādu pārbaužu nodrošināšanai.
Jau ziņots, ka šonedēļ notiek politiskās konsultācijas saistībā ar situāciju koalīcijā. Galvenais jautājums, par kuru nebija panākta vienošanās, ir nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) prasība ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Ņemot vērā, ka vienošanās šajā jautājumā nebija panākta, nacionālā apvienība nepiedalījās Saeimas balsojumā par budžeta projekta nodošanu komisijām, un premjers to uzskata par koalīcijas līguma pārkāpumu.
Pirmdien valdošā koalīcija joprojām nespēja vienoties jautājumā par termiņuzturēšanās atļaujām, jo VL-TB/LNNK nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumam, ko atbalsta gan "Vienotība", gan neatkarīgie deputāti. EM piedāvājums paredz noteikt 1000 darījumu kvotu.