Nākamgad iesaukumi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) notiks biežāk, reizi divos mēnešos. Aizsardzības ministrijas Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors Druvis Kleins saka – kopš gada sākumā spēkā stājušies grozījumi Militārā dienesta likumā, šogad ir bijis tikai viens iesaukums un dati vēl tiek apkopoti.
Likuma grozījumu mērķis bija atjaunot NBS personāla resursus nepieciešamajā apjomā, tāpēc tika paredzēts, ka dienestā (precīzāk, Kājnieku skolā) pieņem arī personas ar pamatizglītību, kā arī tiek paaugstināts vecuma limits, līdz kādam var sākt profesionālā dienesta gaitas. Tomēr var secināt, ka dienestam Latvijas armijā un mācībām Nacionālajā Aizsardzības akadēmijā (NAA) prasības ir tik augstas, ka ļoti daudzi pretendenti šim sietam izbirst cauri.
D. Kleins vērtē, ka NBS jau kopš 90. gadu vidus pastāv augsti veselības standarti. Tas nozīmē, ka karavīriem vajadzīga kosmonauta veselība un gudra galva. «Ja mācībām NAA uz 90 vietām piesakās 300 pretendentu, tad konkurence ir. Bet ja no 300 knapi var atlasīt 85...» noteic D. Kleins. Ar pamatskolas izglītību armijā varēja iestāties arī pirms likuma grozījumiem, tad pastāvēja nosacījums, cik ilgā laikā jāiegūst vidējā izglītība. D. Kleins atzīst, ka tolaik un arī tagad, pēc likuma grozījumiem, šādu karavīru skaits ir viens līdz divi procenti. Viņš vērtē, ka būtiski nekas nav mainījies, bet būs gaidāmi grūti laiki – par to liecinot klašu skaits vidusskolās.
Aizsardzības ministrijas militāro ziņu portālā Sargs.lv publicēta informācija, ka elitārākajā Latvijas speciālo uzdevumu vienībā (SUV) izvēlējās palikt tikai septiņi no 128 kandidātiem. Normatīvi neesot mainījušies jau padsmit gadu, bet fiziskā sagatavotība ļoti daudziem esot graujoša, vērtē Rekrutēšanas un Jaunsardzes centra direktors. SUV kandidātiem prasības ir augstākas, bet citus dienēt gribētājus armijā pieņem arī tad, ja visus normatīvus izpildīt nespēj. Ja potenciālais karavīrs ir vesels, bet nevar izpildīt normatīvu, piemēram, skriešanā, tad viņu uztrenē. Galvenais, lai organisms būtu piemērots paaugstinātai slodzei. Taču ierodas jaunieši, kuriem ir redzes problēmas, muguras, ceļgalu vainas un plakanā pēda. Tās varētu dēvēt par topa kaitēm. «Datoru paaudze izaugusi,» konstatē D. Kleins. Un piebilst, ka sporta nodarbības skolās varētu uzskatīt par nosacītām, ja reiz tik daudziem ir veselības problēmas. «Kur sociālā situācija ir bēdīga, arī ar veselību ir bēdīgi,» viņš secina, «sadarbojamies ar ielu vingrotāju kustību, bet visur tās nav.» Tagad arī Jaunsardzē mēģināšot ieviest fiziskās sagatavotības normas un bonusu sistēmu. «Jaunsardze formāli nav rekrutēšanas platforma, bet ar armiju iepazīstinām, mēģinām aizraut un ieinteresēt. Zemessardzes rindās stājas ļoti daudz, jo tur nav pienākums piecus gadus dienēt. Uz armiju tā neraujas,» viņš saka.
Arī NAA krietni izsijā tos, kuri vēlas mācīties. Kādi ir biežākie klupšanas akmeņi? Valodas zināšanas, veselība, vidējā atzīme atestātā, fiziskā un psiholoģiskā sagatavotība. Lai mācītos NAA, labi jāzina eksaktie priekšmeti. Un ar šīm zināšanām daudziem tā ir, kā ir.
Armijas siets izveidots ar lielākiem caurumiem arī tāpēc, ka bruņotie spēki vairs nevēlas būt sociālais dienests. Pirms vairākiem gadiem jaunieši no ekonomiski nelabvēlīgajiem reģioniem devās dienēt, jo tad bija paēduši, apģērbti un varēja mācīties. Kopš karavīriem vajadzīga atļauja iegūt NATO informāciju, sietam cauri izkrīt tie, kuriem šādu piekļuvi liedz. Ceļš uz armiju tiek slēgts arī tad, ja ir bijušas sodāmības, pat ja tās ir tikai mazās sodāmības. Par to neiedomājas tad, kad pusaudža gados vai vēlāk savāra ziepes.
***
UZZIŅAI
PRASĪBAS SUV KARAVĪRA KANDIDĀTAM
Atspiešanās un vēdera prese – 60 reizes divās minūtēs katrā no pārbaudījumiem.
Pēc pirmās atlases kandidāti, kuri nebija no bruņoto spēku vienībām, iziet kareivja pamatapmācības kursu Kājnieku skolā Alūksnē. Pēc tam – četru mēnešu ilgs sagatavošanās posms. Tiek pārbaudīta viņu izturība, piemēram, vairākas stundas pēc kārtas rokās nesot smiltīm piepildītus maisus, liekot lēkt baseinā, pārbaudot, vai nepiemīt dažādas fobijas utt.
Ir psiholoģiskās pārbaudes.
Personāla atlases komisija izvērtē katru kandidātu.
Šogad no 128 jauniešiem sākotnējos normatīvus nokārtoja 36, bet nākamajos posmos kandidāti arvien vairāk atbira. Vairāki no normatīvus nokārtojušajiem nevēlējās dienēt elitārajā vienībā dažādu personisku apsvērumu dēļ.