Tabakas ražotājiem top jauni iemaukti

 

Spītējot milzīgajam tabakas kompāniju lobijam, Eiropas Parlaments (EP) apstiprinājis direktīvu, kas nākotnē būtiski ierobežos tabakas izstrādājumu klāstu.

Latviju EP pārstāvošais Kārlis Šadurskis neslēpj, ka direktīva veicinās cigarešu kontrabandu un Eiropas Savienībai (ES) ir pēdējais laiks sākt domāt par tās ārējās robežas stiprināšanu.

Saskaņā ar EP apstiprināto direktīvu nākotnē ES teritorijā nedrīkstēs tirgot aromatizētās cigaretes. Eiroparlamentārieši norāda, ka, piemēram, mentola aromāts ir viens no faktoriem, kas jauniešus vilina izmēģināt smēķēšanu, un, kaut arī kopumā ES smēķētāju skaits samazinās, mentola cigarešu īpatsvars tirgū palielinās.

Daļa parlamentāriešu bija iecerējuši direktīvā iekļaut arī aizliegumu ES tirgū izplatīt tievās cigaretes, kurām šāda forma piešķirta apzināti, lai smēķētāju pulkam pievilinātu sievietes.

Pētījumi apliecinot, ka tievās cigaretes patērētājiem rada maldīgu priekšstatu, ka tās ir mazāk veselībai kaitīgas, bet jauniešiem tās radot asociācijas ar sievišķību un eleganci. Par prieku tabakas kompānijām šo aizliegumu direktīvā iestrādāt neizdevās, taču deputāti spēja vienoties, ka nākotnē visām Eiropas Savienībā tirgotajām cigaretēm būs vienāda izmēra iepakojums. «Vairs nekādu parfimērijas iepakojumu atgādinošu cigarešu paciņu,» apmierināti paziņoja par direktīvu atbildīgā deputāte Linda Makavana. Tas nozīmē, ka tirgū nebūs pieejamas arī tādas cigarešu paciņas, kurās ir tikai desmit cigaretes, ierasto 20 vietā.

Cigarešu ražotājiem būs arī jāsamierinās, ka uz iepakojuma kļūs mazāk vietas, kur izvietot zīmola simboliku. Nākotnē 65% no iepakojuma priekšas un aizmugures virsmas būs jāvelta par smēķēšanas kaitīgumu brīdinošiem uzrakstiem un fotogrāfijām. Šādas attiecības ieviešana esot nepieciešama tāpēc, ka cigaretes veikalu plauktos esot iespējams izvietot tā, lai līdzšinējā izmēra brīdinājumi patērētājam nebūtu saskatāmi.

Pašreiz spēkā esošais ES regulējums nosaka, ka brīdinājumiem uz iepakojuma priekšas jābūt vismaz 30% no virsmas, bet aizmugures – 40%.

Regulēta tiks arī elektrisko cigarešu tirdzniecība, taču pagaidām nav izstrādāta shēma, kā tas tiks darīts. Par to Eiroparlaments ir iecerējis vienoties sarunās ar ES dalībvalstu ministriem Eiropadomē. Kad padome un EP būs vienojušies un direktīvu apstiprinājuši, dalībvalstīm tā pusotra gada laikā būs jāiestrādā savos normatīvajos aktos.

K. Šadurskis stāsta, ka direktīva vismaz šī Eiroparlamenta sasaukuma laikā ir pats skaļākais dokuments, kura izstrādāšanu centušies ietekmēt simtiem industrijas lobiju. Tikai Philip Morris intereses vien aizstāvējuši 160 lobiju. Grūti teikt, vai iedvesmu smēlies lobiju paustajās idejās, bet kāds EP deputāts, apšaubot nepieciešamību ierobežot tabakas izstrādājumu tirdzniecību, paziņoja, ka reliģija ir vēl bīstamāka nekā tabaka, tādēļ arī uz Bībeles vajadzētu likt brīdinājumus.

Visticamāk, tieši ietekmīgā lobija dēļ direktīvā paredzēts astoņu, nevis trīs gadu pārejas periods, kurā aromatizēto cigarešu tirdzniecība būs atļauta, bet brīdinošie uzraksti aizņems 65% no iepakojuma virsmas, nevis 75%, kā bija sākotnēji iecerēts.

Šobrīd kontrabandas cigaretes Latvijā veido aptuveni 38% no kopējā cigarešu tirgus, valstij nodarot aptuveni 80 miljonus latu lielus zaudējumus. K. Šadurskis uzskata, ka direktīva kontrabandas īpatsvaru tikai paaugstinās, tāpēc būtu nepieciešams atsevišķi izdalīt ES līdzekļus ārējās robežas nostiprināšanai. Viens no risinājumiem būtu arī kādreiz iecerētā, bet ar laiku novārtā pamestā ideja par muitas un robežsardzes darbinieku rotāciju starp dalībvalstīm.