Valdošā koalīcija joprojām nespēj vienoties jautājumā par termiņuzturēšanās atļaujām, jo nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) nepiekrīt Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumam, ko atbalsta gan "Vienotība", gan neatkarīgie deputāti.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) žurnālistiem pēc koalīcijas padomes sēdes sacīja, ka "Vienotība" un pie frakcijām nepiederošie deputāti ir atbalstījuši EM piedāvājumu, savukārt VL-TB/LNNK pret to bija skeptiski. Tāpēc sarunas šajā jautājumā turpināsies gan politisko konsultāciju laikā, gan citās sanāksmēs.
Valdības vadītājs pozitīvi vērtēja to, ka EM ir sagatavojusi konkrētus priekšlikumus, kas balstīti pētījumos un aprēķinos. Tā neesot vienkārši "plika politika", bet tur esot argumentācija.
Savukārt nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars norādīja, ka premjera formulējums, ka VL-TB/LNNK ir skeptiska par EM piedāvājumu, "nav gluži korekts". "Nacionālā apvienība šādus piedāvājumus nevar akceptēt un neakceptēs," uzsvēra Dzintars.
Viņš argumentēja, ka, pēc nacionālās apvienības domām, EM priekšlikumi nav vērsti uz pašreizējās sistēmas pakāpenisku pārtraukšanu. Līdz ar to tas nevarētu tikt skatīts kā kompromisa risinājums.
Par to, kā nacionālā apvienība tālāk rīkosies, būs jālemj valdei un frakcijai. Paužot personīgo viedokli, Dzintars norādīja, ka nesaskata iespēju VL-TB/LNNK "nobalsot par budžetu, palikt valdībā un izlikties, ka nekas nav bijis", ja tiks akceptēts EM piedāvājums uzturēšanās atļauju jautājumā.
Dzintars arī pauda, ka par politisko jautājumu jākomunicē "nevis ar politiskajām partijām, bet aiz šīm partijām stāvošiem biznesa grupējumiem" un "tā ir atgriešanās pie oligarhu ēras". "Un par šādu valdību uzņemties morālo atbildību nacionālajai apvienībai savu vēlētāju priekšā būtu visnotaļ grūti," piebilda politiķis.
Dzintars atgādināja, ka Reformu partija (RP) bija parakstījusi vienošanos, apliecinot 2014.gadā slēgt šo programmu, līdz ar to pašreizējā pozīcija ir RP atkāpšanās no šīs vienošanās. "Ja valdības veidošanas laikā RP plānus patraucēja tanki, tad acīmredzot šie tanki varbūt buldozeru veidā ir atgriezušies un viedoklis atkal ir mainījies," norādīja Dzintars.
Savukārt RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters uzsvēra, ka RP nekad nav slēpusi, ka tās prioritāte ir investīciju fonds, kura līdzekļi tiktu paredzēti demogrāfijas jomai, pirmā mājokļa programmai un pakārtoti arī reemigrācijas plāna īstenošanai. Patlaban abu politisko spēku viedokļi atšķiras par kvotu apmēru, jo šis jautājums ir tieši pakārtots naudas apjomam, kas var ienākt šajā investīciju fondā, skaidroja RP politiķis.
Premjers, lūgts komentēt šos Dzintara izteikumus, atkārtoja, ka EM priekšlikumus būtu jāņem par pamatu tālākajām diskusijām. Valdības vadītājs arī piebilda, ka politiski var tirgoties par visādiem skaitļiem, bet EM priekšlikumos ir "kaut kāda loģika un argumentācija", kāpēc piedāvātie skaitļi ir tādi, nevis citādāki.
Pārējo Dombrovskim esot grūti komentēt, un, viņaprāt, tā ir "vairāk tāda politiskā retorika, kurai nav nekāda pamata".
Savukārt nacionālā apvienība būtu gatava diskutēt par premjera iepriekš izteikto piedāvājumu, kas paredzēja noteikt kvotu 700 darījumu apmērā. Dzintars arī piebilda, ka katram skaitlim var rast argumentāciju, piemēram, 700 - tas ir ļoti līdzīgs darījumu skaits, kāds bija 2011.gadā.
Premjers, taujāts, vai viņa priekšlikuma pamatā bija aprēķini, atbildēja, ka to nebija, jo tā bija "tīri politiska lemšana". Valdības vadītājs arī sacīja, ka iepriekš šīs diskusijas bija ļoti politizētas, un piebilda - jo ātrāk tiks rasts risinājums - jo labāk.
Kā ziņots, "Vienotība" un Reformu partija (RP) par pamatu tālākai diskusijai koalīcijā ņems EM piedāvāto priekšlikumu termiņuzturēšanās atļauju jautājumā noteikt 1000 darījumu kvotu.
Kvotas apmēru ik gadu varētu pārskatīt, nepieciešamības gadījumā arī pazeminot, skaidroja RP valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters. EM piedāvājums paredz vienādot iegādājamā nekustamā īpašuma minimālās vērtības slieksni visā Latvijas teritorijā, to nosakot 100 000 latu jeb 142 000 eiro apmērā.
Ārvalstniekam par katru darījumu investīciju fondā būs jāiemaksā 25 000 eiro, no kuriem nauda aizietu demogrāfijas jomai, pirmā mājokļa programmas un pakārtoti arī reemigrācijas plāna īstenošanai, norādīja RP valdes priekšsēdētājs.