Pie Rundāles pilskunga Imanta Lancmaņa klāta galda ar Kurzemes hercoga Pētera kafijas servīzi akadēmiķis Jānis Stradiņš ar saviem kolēģiem runāja par zinātnes iespējamību Latvijā.
Saruna Rundālē aizsāka J. Stradiņa 80 gadu dzimšanas dienai veltīto pasākumu ciklu un laika ziņā sakrita ar Latvijas Tautas frontes 25. gadskārtas atzīmēšanu. Sarunas pamatā tika ielikta J. Stradiņa jau iepriekš publicētā atziņa, ka «pasaule apgaismības laikmetā šķita saprotamāka. Man pašam būtu paticis dzīvot šajā laikmetā».
Bet – kāpēc tad J. Stradiņš pirms 25 gadiem bija viens no tiem, kurš darīja maksimāli iespējamo, lai vismaz Latvijā pasaule kļūtu radikāli atšķirīga no apgaismības laikmeta? J. Stradiņš personificē Latvijas un visas toreizējās Padomju Savienības zinātnieku vairākumu, kas pirmie pamanīja valsts varas nonākšanu pie tādiem cilvēkiem, kuri cerēja iekļūt pasaules vēsturē kā apgaismotie valdnieki. Citiem vārdiem sakot, viņi neliks savus pavalstniekus šaut vai vismaz iekaustīt. Tāds, lūk, bija Mihails Gorbačovs ar saviem vietējiem iemiesojumiem, tai skaitā ar Borisu Pugo Latvijā. Iedzīvotājiem tika pavēstīts, ka turpmāk par visādām nebūšanām drīkstēšot sūdzēties, ka arī zinātnieku domas šādos gadījumos tikšot ņemtas vērās un ka tad mēs visi kopā nonākšot pie saprātīgiem (lietišķiem, konstruktīviem) risinājumiem vai pie atvainošanās un samierināšanās, ja kaut ko patiešām nevar vērst par labu. Zinātnieki caurmērā veidoja vienu no tām sociālajām grupām, kuri apgaismoto valdnieku piedāvājumu nepieņēma un, cik vien spēja, musināja tautu gāzt toreizējo varu ne bez cerībām veidot nākamās varas kodolu.
Par katras nākamās varas veidošanas mehānisma uzskatāmo attēlu var kalpot kaut vai tagadējā Rundāles pils, kuras celtniecība sākusies ap 1736. gadu, nojaucot tur jau iepriekš bijušo pili un liekot vecos akmeņus jaunajā konstrukcijā. Līdzīgi arī zinātnieki tika pārlikti vai paši pārcēlās no viena varas mehānisma uz nākamo mehānismu, no kura Latvijā nav neko daudz ieguvuši.
Tautai pagājušās nedēļas nogalē bija vēlēts iziet ielās un uzsaukt daudz laimes tagadējai varai, bet zinātnieki (kopā ar jubilāru un mājastēvu bija Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, Valsts prezidenta Stratēģiskās attīstības komisijas priekšsēdētājs Juris Ekmanis, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktors Ivars Kalviņš, Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors Andris Nātriņš, mecenāts un uzņēmējs Vilis Vītols un Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra) drīkstēja vismaz aiz aizvērtām Kurzemes hercoga Pētera Bīrona (1724 – 1800) kabineta durvīm atzīt, ka tagadējais varas aparāts funkcionē ļoti slikti un apdraud visvairāk pats sevi.