Uzņēmumam Liepājas metalurgs (LM) valsts izsniegtais un arī apmaksātais galvojums veido tikai nelielu daļu no kopējās galvotās parādu summas – vairāk nekā 761 miljona latu.
Valdība nepieciešamības gadījumā apņēmusies maksāt parādus slimnīcu, ostu, olimpisko centru, dažādu uzņēmumu vietā. Tie pieder gan valstij, gan pašvaldībām, gan privātiem komersantiem.
Valsts kases Finansēšanas departamenta direktore Antra Bērziņa atzīst, ka galvojums ir patiesi dīvains finansēšanas rīks. Iespējams, to ir lietderīgi izmantot kādos lielos un stratēģiski nozīmīgos projektos. Taču līdz šim valsts galvojuma galvenais uzdevums bijis apiet budžeta deficītu un nodrošināt bankām procentu ienākumus.
Ja treknajos gados nauda, piemēram, olimpiskajiem centriem vai slimnīcām tiktu dota pa tiešo dotācijas veidā, deficīts uzkāptu nepieļaujami augstu. Bet ar galvojuma starpniecību šo naudu varēja nerakstīt uzreiz parādu ailēs, kaut gan budžetā ministrijām tika ierēķināta šo parādu atmaksai nepieciešamā nauda. Galu galā Eiropas Komisija tomēr uzķēra šo viltību un pieprasīja godīgu grāmatvedību. Tagad kārtība ir mainīta – valsts budžeta deficīta aprēķinos tiek iekļauti arī izsniegtie galvojumi. Turklāt, ņemot vērā negatīvo pieredzi ar LM, privātiem komersantiem valsts galvojumi vispār vairs netiks izsniegti. Arī valsts un pašvaldības institūciju iespējas izmantot šo shēmu ilgāku laiku būs ierobežotas. Nākamajiem trim gadiem plānots rezervēt tikai 28 miljonus latu – studiju un studējošo kreditēšanai. Nekādus citus galvojumus izsniegt nav plānots. Protams, ja vien kā Liepājas metalurga gadījumā politiķi pēkšņi neatzīs kādu problēmu par tik svarīgu, ka tās dēļ būtu vērts grozīt budžetu un riskēt uzkāpt vēlreiz uz tā paša grābekļa. Pēc Liepājas metalurga parādu apmaksāšanas šobrīd vienīgais privātais uzņēmums izsniegto valsts galvojumu saņēmēju sarakstā ir SIA Latvijas piens, kam galvoti pieci miljoni latu. Šī kredīta garantēšanā noteicošā loma bijusi politiskiem un tautsaimnieciskiem apsvērumiem. Acīmredzot tie vērtēti augstāk par iespējamo risku maksāt privātu komersantu vietā.
Valsts kontrole nule veiktajā revīzijā konstatējusi, ka riskanto galvojumu īpatsvars ir ievērojami pieaudzis un tas veido aptuveni ceturto daļu no kopējās valsts izsniegto galvojumu summas. To kredītņēmēju vietā, kuri paši aizdevumus atmaksāt vairs nespēj, no valsts budžeta, visticamāk, būs jāsedz 189 723 524 lati. Jāatgādina, ka Liepājas metalurga vietā valsts samaksāja nepilnus 52 miljonus latu.
Lai novērtētu galvojumu riskus, Valsts kase rēķina kredīta atmaksas iespējamības pakāpi. LM gadījumā tā vienas dienas laikā no 75% nogāzās uz 25%. Attiecībā uz pārējiem 47 galvojumiem šis rādītājs netiek izpausts. Preses sekretāre Eva Dzelme atteikumam sniedz sekojošu pamatojumu: «Valsts kase katru galvojuma ņēmēju (t.sk. projektu) vērtē individuāli – atbilstoši tā finansiālajam stāvoklim, maksājumu disciplīnai un nodrošinājumam. Ņemot vērā to, ka maksātspējas novērtējums ir komercnoslēpums un tā izpaušana var negatīvi ietekmēt valsts galvotā aizdevuma saņēmēja saimniecisko un finansiālo stāvokli, līdz ar to pasliktinot valsts galvojumu portfeļa kvalitāti, šādu informāciju (vērtējumu) Valsts kase nevar sniegt. Piemēram, negatīvā ietekme varētu būt: galvojuma ņēmējam pasliktinās apgrozāmo līdzekļu piesaistīšanas iespējas, var tikt pieprasīts par precēm un pakalpojumiem norēķināties avansā u. tml.»
Vismaz pāris bezcerīgi galvojumi ir skaidri arī tāpat – bez procentos norādītas atmaksas (ne)iespējamības. 2006. gadā, kad nepilni pieci miljoni latu tika galvoti Ludzas slimnīcas modernizācijai, tā vēl bija iekļauta Veselības aprūpes māsterplānā. Krīze parādīja, ka slimnīcas ambīcijas ir stipri pārspīlētas, taču parādu jāturpina atmaksāt. «Īpatnēja saimniekošana,» secina Finansēšanas departamenta direktore A. Bērziņa. Cits bēdu stāsts ir Rojas osta. Tā nepareizi īstenoja Eiropas fondu projektu – kaut kas nogāja šķērsām ar padziļināšanas darbiem, un attiecīgi nesaņēma naudu. Tagad iecerēts pārdot ostas zemes un tādējādi segt parādu, taču, kamēr tas nav izdarīts, maksājumi jāveic no valsts kabatas.
Vislielāko daļu no riskanto galvojumu kopsummas veido Privatizācijas aģentūrai sniegtā valsts garantija 89 miljonu latu apmērā. Šis galvojums izsniegts, kad no bankrotējušās Parex bankas atdalītajā Citadelē iekšā nāca Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
Protams, kamēr galvotāja pienākumi nav stājušies spēkā, tie ir tikai pieņēmumi, ka kredītņēmējs nespēs norēķināties par savām saistībām, tomēr valsts par attiecīgo summu veido uzkrājumus. Jāgatavojas ļaunākajam.
***
Galvoto aizdevumu atlikums uz 31.08.2013. (milj. LVL)
SIA Latvijas piens 4,69 - 1 %
Citi 22,88 - 5 %
VAS Latvijas Hipotēku un zemes banka 83,87 - 18 %
Veselības aprūpes iestādes 127,23 - 27 %
Latvijas Olimpiskā komiteja 21,7 - 5 %
VAS Privatizācijas aģentūra 89 - 19 %
Studiju un studējošo kreditēšana 74,83 - 16 %
VAS Lauku attīstības fonds 27,57 - 6 %
Starptautiskās institūcijas 14,24 - 3 %
Avots: Valsts kase