NRA pielikums par eiro: Uz veikalu bez kalkulatora
Anda Karpicka un Daina Juristo dzīvo Igaunijā jau ilgāku laiku, un, tāpat kā citas mājsaimniecības, arī Andas un Dainas ģimenes nu jau trīs gadus kādreizējo Igaunijas kronu vietā norēķinos lieto eiro.
A. Karpicka neatceras, ka ģimenes lokā pirms trim gadiem būtu īpaši sprieduši par pāreju uz eiro vai arī meklējuši papildu informāciju. «Bērniem paskaidrojām, ka mainīsies nauda, un tas arī viss. Tā kā dzīvesbiedrs strādā tirdzniecības jomā un bija saistīts ar IT, eiro ieviešanas gaita mums bija skaidra,» Neatkarīgajai stāstīja Anda. Dodoties uz veikalu dubultās cenu atspoguļošanas laikā, Andas ģimene cenas nepārrēķināja, uzticējās tirgotājiem.
Arī naudas maiņa nekādas būtiskas neērtības Andas ģimenei nesagādāja. «Mājās īpaši daudz skaidras naudas nebija, pārsvarā par pirkumiem vai pakalpojumiem norēķinājāmies ar bankas kartēm. Skaidru naudu parasti izņemam tikai tik, cik vajag tādiem gadījumiem, kad nevar norēķināties ar karti. Kronas skaidrā naudā iztērējām gada divās pirmajās nedēļās, kad pieņēma abas valūtas. Dažas Igaunijas kronu jubilejas monētas un piecu kronu monētu tomēr esam saglabājuši par piemiņu. Bērns savas iekrātās kronas gan nesa uz banku mainīt, un tas viņam bija notikums. Tagad gatavojamies tādam pašam notikumam Latvijas Bankā, kad Latvija pāries uz eiro,» sacīja Anda.
Arī nebeidzamas rindas veikalos neesot bijušas. «Varbūt mazajos veikaliņos iepirkšanās noritēja ilgāk, jo nebija kases aparātos programmas, kas pārrēķina, cik jāizdod eiro, ja saņemtas kronas. Atsevišķos veikalos rēķināja ar kalkulatoru, un tas varbūt neradīja uzticību, ka atlikums pareizi izdots,» atcerējās Anda. Viņa arī atzina, ka cenas pēc eiro ieviešanas veikalos palielinājušās, taču arī Latvijā tās kāpušas, lai gan nekāda valūtas maiņa nav notikusi. Vairāki tirgotāji eiro dēļ apaļojuši cenas, bet ne visos gadījumos tas ir bijis uz augšu. Daži tirgotāji cenas pat nedaudz samazinājuši uz apaļošanas rēķina. Savukārt citi pakalpojumu sniedzēji cenas atstāja nesmukos ciparos, piemēram, joprojām Pērnavas autobusa biļete maksā 0,64 eiro centi jeb 10 kronu, kā bija pirms diviem gadiem.
Savukārt Daina Juristo Neatkarīgajai atzinās, ka pirms eiro ieviešanas šie jautājumi ģimenes lokā pārrunāti vēl un vēl. «Daudz spriedām, jo paši esam darbadevēji – algu maksātāji. Tieši šā iemesla dēļ arī sākumā izmantojām eirokalkulatoru, lai aprēķinātu algas saviem darbiniekiem,» stāstīja D. Juristo.
Divās nedēļās, kamēr vienlaikus apgrozībā bija gan kronas, gan eiro, Juristo ģimene par precēm un pakalpojumiem norēķinājās gan ar kronām, gan ar karti, gan arī ar eiro – kā nu kuro reizi un kā nu kurā tirdzniecības vietā. «Veikalos, cik atceros, pirmajās divās nedēļās lielu rindu nebija. Nepatīkami bija būt veikala īpašniekam – pēdējās abu valūtu apgrozības dienās daudzi pircēji par pirkumu maksāja vai nu ar metāla naudu, vai ar saņurcītām un netīrām mazas vērtības kronu banknotēm, vai arī deva lielu banknoti, piemēram, 500 kronu, lai gan pirkuma summa bija vien astoņas kronas. Tirgotāji un pārdevēji faktiski par velti veica banku darbu,» sacīja D. Juristo.
Daina Igaunijas kronas piemiņai speciāli nav glabājusi, tomēr dažas laika gaitā ir uzradušās.