Pirms divdesmit pieciem gadiem selekcionārs, bioloģijas doktors Jānis RUKŠĀNS un ģeogrāfijas doktors Valdis ŠTEINS bija starp pirmajiem Latvijas Tautas frontes iniciatoriem un dibinātājiem.
Vai Atmoda bija?
J. R.: – To, ka Atmoda bija, apliecināja milzīgais mītiņš Daugavmalā, kurš sapulcēja gandrīz miljonu cilvēku. Tas ir absolūts pierādījums, ka tauta ir pamodusies. Tagad mītiņos sanāk daži simti. Varbūt tūkstoši. Ij tad tos saraksta un atved ar autobusiem. Tad cilvēki nāca paši. Atceros dienu, kad nobalsoja par neatkarību Augstākajā padomē. Laukos cilvēki bija uz šosejas ar karogiem. Un māja visiem braucējiem. Atmoda noteikti bija.
V. Š.: – Protams, tas bija garīgā pacēluma laiks. Taču, kad valstī pie varas nonāca marginālie, sabiedrības malējie elementi, inteliģence drīz vien pēc 1993. gada saprata, ka ir apkrāpta. Tauta ieraudzīja, ka kopīpašums pārvērsts par «svētu» prihvatizētu privātīpašumu, ka vara pieder slepeniem saimniekiem un grupējumiem. Tas bija iespējams, jo īstenībā Tautas atmodas toreiz nebija. Nostrādāja tas pats sulainības gars.
Pagāja laiks, un arī tauta saprata, ka ir apkrāpta. Nolemta aizmirstībai vai politisko bēgļu gaitām, kurus daudzi neprecīzi sauc par ekonomiskajiem bēgļiem. Esmu jau teicis, ka tas, ko Jānis Stradiņš saskaitījis kā Pirmo, Otro un Trešo Atmodu, neatbilst patiesībai. Pagaidām ir bijusi tikai viena Atmoda 19. gadsimtā, bet 1918.–1922. gadā, tāpat kā 1988.–1990. gadā bija valsts izveidošanas un atjaunošanas laiks. Nu gāžam Ļeņina pieminekli… Visi skrien skatīties. Bet – tā jau nav Atmoda, ja tu aizej paskatīties, kā sadedzina raganu. Atmoda var sākties tagad, kad tauta aizgājusi uz baznīcu pēc Pēriena.
Atmoda sākas tagad. Ar smagiem belzieniem un traģiskiem triecieniem. Pirms divdesmit pieciem gadiem tas bija garīgs pacēlums bez dvēseliskas pārorientācijas.
J. R.: – Te es pilnībā piekrītu Valdim. Varbūt, tāpat kā mūsu valsts pirmsākumos, jāsāk ar Satversmes sapulces sasaukšanu. Tajā tiktu ievēlēti gudri juristi, un tā būtu neatkarīga no pašreizējiem Saeimas deputātiem. Ir jāizstudē kaimiņvalstu konstitūcijas un jāpaņem no tām labākais. Kādreiz Latvijas Republikas Satversmi uzskatīja par labāko Eiropā. Vai nav pienācis laiks atgriezties šajās pozīcijās?
[Pilnu intervijas tekstu lasiet šīsdienas NRA]