Rīgā augu maisījumu smēķēšanu pamēģinājuši 7% jauniešu līdz 16 gadu vecumam

Līdz 16 gadu vecumam augu maisījumus apreibināšanās nolūkos ir pamēģinājuši 7% jauniešu, liecina Rīgas domes Labklājības departamenta pērn veiktais pētījums "Riska un aizsargājošo faktoru ietekme uz atkarību izraisošo vielu lietošanas līmeni jauniešu vidū Rīgā".

Plašā tirdzniecības pieejamība un "demokrātiskās cenas", kā arī nepilnības likumdošanā jauniešu vidū tiek uztverts kā apliecinājums vielas nekaitīgumam, augu maisījumu smēķēšanu uztverot kā vienu no normāliem izklaides veidiem, norāda Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Apmācību un informācijas sektora vadītāja Inga Dreimane.

Bērnu vecāki un skolās strādājošie speciālisti ir mazāk informēti par šīm vielām, to sastāvu un ietekmi nekā jaunieši, līdz ar to jauniešiem ir viegli manipulēt ar informāciju. Tāpēc Labklājības departaments veic regulārus informatīvus pasākumus vecāku un skolotāju, kā arī citu speciālistu vidū.

Dreimane arī norāda, ka, organizējot un realizējot atkarības profilakses pasākumus, jaunieši un vecāki kā ļoti aktuālu problēmu ir norādījuši iespēju iegādāties augu maisījumus "no rokas". Nereti skolās vecākiem un jauniešiem ir zināmi to skolēnu vārdi, kuri to dara, bet viņi atsakās šo informāciju izpaust skolas administrācijai vai policijas struktūrām, jo nav pārliecināti par savu vai savu bērnu drošību. Arī kioski tiek minēti kā vieni no galvenajiem punktiem, kuros iegādāties apreibinošās vielas.

Lai rastu iespējamos risinājumus šo vielu tirdzniecības ierobežošanai, Labklājības departamenta Veselības pārvaldes speciālisti iesaka veikt plašu sabiedrisko apspriedi, apkopojot Rīgas pilsētas iedzīvotāju priekšlikumus par ierosinājumiem tirdzniecības ierobežošanai, īpaši skolu tuvumā, dzīvojamo rajonu centros un vietās ar blīvu iedzīvotāju kustību.

Tāpat būtu nepieciešams papildināt Rīgas pilsētas saistošos noteikumus par tirdzniecības regulējumu ar ierobežojumiem vai tiesībām veikt atbildīgajām institūcijām ierobežojumus par atsevišķas produkcijas, kas skar vai var skart veselību, tirdzniecību, piemēram, izglītības iestāžu tuvumā, dzīvojamo māju telpās vai dzīvojamo rajonu kvartālos.

Šie ierobežojumi būtu attiecināmi ne tikai uz augu maisījumu tirdzniecību, bet arī uz citu apreibinošo vielu tirdzniecību, piemēram, alkohola tirdzniecību mazajos diennakts veikalos, kas atrodas dzīvojamo māju telpās un ietekmē kopējo mieru un drošību.

Rīgas Pašvaldības policijas (RPP) sniegtā informācija liecina, ka Rīgas kārtības sargiem pērn izdevies panākt deviņu šādu augu maisījumu tirdzniecības vietu slēgšanu, vēršoties pie tirdzniecības vietu iznomātājiem, tomēr pilsētā tiek atvērtas arvien jaunas "točkas". Kopumā šā gada sākumā Rīgā konstatētas vismaz 18 "augu maisījumu" tirgošanas vietas.

Mēģinot apkarot šos tirgotājus, pašvaldības policija var konstatēt dažādus Būvniecības likuma, Patērētāju tiesību aizsardzības likuma, Darba likuma vai veselu virkni citu normatīvo aktu pārkāpumu, par kuriem ir paredzēta administratīvā atbildība, un noformēt apskates protokolus, kas tiek nosūtīti kompetentām iestādēm izskatīšanai un lēmuma pieņemšanai par naudas soda uzlikšanu. Taču līdz ar protokolu noformēšanu policijas tiesības rīkoties beidzas.

RPP speciālisti norāda, ka administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta un lēmums par soda naudas uzlikšanu tiek pieņemts aptuveni mēneša laikā, bet vainīgais pēc tam vēl mēnesi var domāt - maksāt sodu vai pārsūdzēt lēmumu.

Ja soda naudas apmērs ir liels, persona likvidē uzņēmumu un reģistrē citu, jaunu, kuram juridiski ar likvidētajam uzņēmumam uzliktajiem sodiem nekādas saistības nav. Pat naudas soda nomaksa negarantē, ka konstatētie likumpārkāpumi tiks novērsti vai pārtraukti, līdz ar ko jau īsi pēc policijas amatpersonu veiktās pārbaudes apreibinošo vielu tirdzniecība šajā vietā atsākas, uzskatāmi demonstrējot kontroles un atbildības sistēmas neefektivitāti.

Jau ziņots, ka šā gada februārī Saeimā steidzamības kārtā galīgajā lasījumā tika pieņemti likuma grozījumi, kas daļēji risina šo problēmu, paredzot, ka turpmāk Latvijā kontrolējamo narkotisko un psihotropo vielu saraksts tiks aizstāts ar jaunāko psihoaktīvo vielu ķīmisko grupu pamatformulām un par visu šo vielu un to atvasinājumu izplatīšanu tiks paredzēta kriminālatbildība.

Tomēr RPP norāda, ka arī šī sistēma ir neefektīva, jo no apreibinošās vielas konstatēšanas līdz personas sodīšanai par apreibinošās vielas izplatīšanu var paiet ilgs laiks, līdz pat diviem gadiem.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais