Latvijā uz pasaules fona gados vecākiem cilvēkiem ir labāka izglītība un nodarbinātība, kā arī stabili, lai arī nelieli ienākumi, secināts starptautiskās organizācijas HelpAge International sadarbībā ar ANO Iedzīvotāju fondu izstrādātajā pētījumā jeb indeksā.
Šonedēļ īpaša uzmanība tiek pievērsta veco ļaužu problemātikai, jo ANO Ģenerālā asambleja 1991. gadā 1. oktobri pasludināja par Starptautisko veco ļaužu dienu.
Pēc HelpAge datiem, pašlaik cilvēku, kuriem ir vairāk nekā 60 gadu, īpatsvars starp visiem pasaules iedzīvotājiem ir 11 procenti jeb 809 miljoni, savukārt novecošanās procesu dēļ visā pasaulē jau 2030. gadā seniori būs 1,375 miljardi jeb 16 procenti, bet vēl pēc 20 gadiem – 2050. gadā – jau vairāk nekā divi miljardi jeb 22 procenti. Indeksa mērķis ir apzināt veco ļaužu dzīves kvalitāti no dažādiem aspektiem – no materiālā nodrošinājuma, veselības aprūpes, izglītības un nodarbinātības iespējām, kā arī dzīvei labvēlīgiem apstākļiem un vides.
Indekss rāda, ka vislabāk seniori dzīvo Ziemeļeiropā un Rietumeiropā, Ziemeļamerikā, atsevišķās Āzijas un Latīņamerikas valstīs. Latvija šajā indeksē kopumā ir ierindojusies pa vidu – 45. vietā (visas pasaules valstis šajā indeksā nav analizētas). Līdere ir Zviedrija, kurai seko Norvēģija, Vācija, Nīderlande, Kanāda, Šveice, Jaunzēlande, ASV, Islande un Japāna. Latvijai labāko pozīciju, proti, 15. vietu reitingā nodrošina senioru izglītības līmenis un nodarbinātība, taču citos rādītājos Latvijai tik labi nesokas. Pēc ienākumu stabilitātes (vērtēts arī veco ļaužu nabadzības līmenis) senioriem mūsu valsts arī ir salīdzinoši labā, 33., vietā, savukārt sliktāka pozīcija ir pēc veselības stāvokļa (dzīves ilgums pēc 60 gadiem, veselīgi nodzīvotie gadi pēc 60 gadu vecuma un psihiskā veselība) – 62. vieta un pēc senioriem labvēlīgiem dzīves apstākļiem – tikai 77. vieta. Ar labvēlīgiem apstākļiem reitinga autori saprot senioriem labvēlīgu sociālo vidi. Pēdējā vieta reitingā ir Afganistānai, savukārt mūsu kaimiņi Igaunija ir augstajā 29. vietā, bet Lietuva – 50.