Pirmajā dienā kopš dubultpilsonību pieļaujošo likuma grozījumu stāšanās spēkā vēlmi iegūt vai atjaunot Latvijas pilsonību oficiāli izteikuši aptuveni desmit citu valstu pilsoņi, no kuriem lielākā daļa ir trimdinieki, aģentūru LETA informēja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Laura Laiva.
Vairums iesniegumu gan likumsakarīgi tiek gaidīts no ārvalstīm, tāpēc PMLP tie, iespējams, vēl nav sasnieguši, jo ir iesniegti ārvalstu pārstāvniecībās vai tiek sūtīti pa pastu. Bez tam, lai pretendētu uz Latvijas pilsonības iegūšanu reģistrācijas kārtībā, ir jāiesniedz arī pamatojoši dokumenti, un to iegūšana nav pāris dienu jautājums, tādēļ lielāko dubultpilsonības pretendentu pieplūdumu PMLP sagaida šā gada beigās.
"Pagaidām lielākā daļa saņemto iesniegumu ir no trimdiniekiem. Ir arī sagatavoti visi nepieciešamie dokumenti no latviešu, līvu pārstāvjiem, kurus pat tuvākajā laikā varēs norīkot latviešu valodas eksāmeniem, ko paredz likums. Tāpat ir iesniegumi no personām par pilsonības atjaunošanu - tās ir personas, kurām savulaik nācās atteikties no Latvijas pilsonības, piemēram, izvēloties citas valsts pilsonību, jo netika pieļauta dubultpilsonība," pastāstīja Laiva.
Kā ziņots, vakar stājās spēkā 9.maijā Saeimā pieņemtie Pilsonības likuma grozījumi, ar kuriem cita starpā tiek sakārtoti līdz šim nereti par strīdīgiem uzskatītie dubultpilsonības jautājumi.
Grozījumi Pilsonības likumā paredz, ka Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ieguvušas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību, citas NATO dalībvalsts pilsonību, kā arī Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību.
Latvijas pilsonību varēs saglabāt arī to valstu pilsoņi, ar kurām Latvija būs noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu. Pagaidām gan ar nevienu valsti Latvija šādu līgumu nav noslēgusi.
Iepriekš neminēto valstu pilsoņi vienlaikus varēs saglabāt arī Latvijas pilsonību tikai tādā gadījumā, ja šādu atļauju saistībā ar svarīgām valsts interesēm būs devis Ministru kabinets, kā arī tādā gadījumā, ja citas valsts pilsonība iegūta automātiski, apprecoties vai adopcijas dēļ.
Kā paskaidroja Laiva, Latvijas pilsoņu bērniem jau līdz šim bija iespējama dubultā pilsonība ar jebkuru valsti. Tomēr Pilsonības likuma grozījumi paredz, ka Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizvēlas - saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību.
Minētais pienākums neattiecas uz cilvēkiem, kuriem Latvijas pilsonība reģistrēta kā trimdinieku pēctečiem. Turklāt latvieši, līvi un trimdinieki, reģistrējot Latvijas pilsonību, drīkstēs saglabāt dubulto pilsonību ar jebkuru valsti.
PMLP aicina Latvijas pilsoņus, kuri ieguvuši citas valsts pilsonību, pildīt Iedzīvotāju reģistra likuma 15.pantā noteikto, proti, paziņot par citas valsts pilsonības iegūšanu. Lai to izdarītu, Latvijas pilsoņiem jāvēršas jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā vai tuvākajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā, līdzi ņemot Latvijas pilsoņa pasi un dokumentu, kas apliecina citas valsts pilsonības esamību, piemēram, pase, personas apliecība vai pilsonības sertifikāts.
PMLP arī atgādina, ka gadījumā, ja Latvijas pilsoni saskaņā ar ārvalsts likumiem var vienlaikus uzskatīt arī par attiecīgās ārvalsts pilsoni, tiesiskajās attiecībās ar Latviju viņš ir uzskatāms vienīgi par Latvijas pilsoni.
Personas, kuras savulaik zaudēja Latvijas pilsonību saistībā ar atļautās valsts pilsonības iegūšanu, jau no šodienas var vērsties PMLP ar iesniegumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu. Pirms tam vēlams apmeklēt PMLP mājaslapu "www.pmlp.gov.lv" un iepazīties ar detalizētu informāciju par iesniedzamajiem dokumentiem.