Novērš konfliktu iespēju 16. marta pasākumos
Lai novērstu gadījumus, kad vienā laikā un vietā pulcējušies dažādus uzskatus paudoši cilvēki apdraud sabiedrisko kārtību, policijas darbiniekiem tiks dotas tiesības noteikt sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai nepieciešamos ierobežojumus sapulču, gājienu un piketu laikā.
Šādus grozījumus likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" pirms otrā lasījuma Saeimā apstiprināja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Saskaņā ar iecerētajiem grozījumiem policijas darbinieks, kas būs atbildīgs par kārtības uzturēšanu gājienā vai piketā, būs tiesīgs noteikt ierobežojumus neatkarīgi no tā, kāds bijis pašvaldības lēmums attiecībā uz pasākuma organizēšanu. Šādu rīcību policistam likums atļaus, ja tas būs konstatējis, ka pasākuma laikā attīstās situācija, kas apdraud citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību. Personas, kuru tiesības būs ierobežotas, varēs lūgt šo lēmumu noformēt rakstiski un to vēlāk pārsūdzēt tiesā.
Šādu likuma grozījumu nepieciešamību pierādīja notikumi šā gada 16. martā, kad pie Brīvības pieminekļa vienlaikus pulcējās leģionāru atceres gājiena dalībnieki un biedrības Apvienība pret nacismu aktīvisti. Abu grupu radikāli atšķirīgie ideoloģiskie uzskati radīja saspīlējumu, kas draudēja izvērsties kautiņā. Turklāt sabiedrisko kārtību nodrošinošajiem policijas darbiniekiem nebija legāla pamata iejaukties abu konfrontējošo pušu rīcībā, jo pasākumi bija saskaņoti pašvaldībā, bet ierobežot pamattiesības uz pulcēšanos praktiski nav iespējams.
Saskaņā ar komisijā apstiprinātajiem likuma grozījumiem policists, nokļuvis līdzvērtīgā situācijā, varēs pieprasīt, lai starp konfliktējošus uzskatus paudošām grupām tiktu izveidota pietiekami liela distance vai tiktu samazināts akcijas muzikālā noformējuma skaļums.
Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, skaidrojot grozījumus, stāsta, ka tos varēs izmantot arī, piemēram, Latvijas geju, lesbiešu, biseksuāļu un transpersonu organizēto gājienu saskaņošanas procesā, pašu pasākuma dalībnieku drošības pēc nosakot vai mainot gājiena maršrutu.
Likumprojekts arī paredz, ka pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par pasākuma norises ierobežojumu noteikšanu, ja tā kopīgi ar organizatoru nevar vienoties par to, ka pasākums netraucēs citus publiskus pasākumus.
Savukārt pavisam aizliegt pasākuma norisi pašvaldība būtu tiesīga, ja tiktu konstatēts, ka tā rīkošana apdraudēs citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību vai tikumību un ja minētos apdraudējumus nevarēs novērst, nosakot pasākuma norisei ierobežojumus.