Ministru prezidents Valdis Dombrovskis cer vienoties ar Nacionālo apvienību Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) par atļauju pārdot ārzemniekiem gadā 900 īpašumu kopā ar uzturēšanās atļauju Latvijā un vienlaikus Eiropas Savienībā.
Latvija tirgo termiņuzturēšanās atļaujas kopš 2010. gada vidus aizvien pieaugošā apmērā. Patiešām ir ievērības cienīga augšupeja no vidēji 21 pieteikuma mēnesī uz atļaujas saņemšanu tirdzniecības pirmajos sešos mēnešos līdz 178 pieteikumiem šā gada jūlijā. Augustā šis rādītājs mazliet sarucis līdz 159 pieteikumiem, septembra dati vēl jāsaskaita.
Latvijas tirgo termiņuzturēšanās atļaujas ļoti pieklājīgā veidā – nevāc naudu Valsts kasē, bet ļauj nopelnīt uzņēmējiem, un pati saņem tikai nodokļu un nodevu maksājumus ar viņu starpniecību. Ar peļņas iespējām ir aplaimoti nekustamo īpašumu tirgotāji (attīstītāji, īpašnieki, būvnieki u.tml.) un baņķieri. Proti, uzturēšanās atļauju izsniedz vai nu pret nekustamā īpašuma iegādi par minimālo cenu 100 tūkstoši latu Rīgā un Pierīgā, 50 tūkstoši – pārējā valsts teritorijā, vai arī pret ilgtermiņa ieguldījumiem Latvijas komercbankās. Vēl trešā iespēja ir nodibināt Latvijā savu uzņēmumu. Dzīve parāda nospiedošu pārsvaru investoru izvēlei saņemt uzturēšanās atļauju kopā ar mājokli Latvijā. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, pagājušajā gadā izsniegto uzturēšanās atļauju pamatošanai pieteikto darījumu sadalījums bijis šāds:
– 936 nopirkti nekustamie īpašumi;
– 198 ieguldījumi banku kapitālā;
– 188 nodibinātas firmas.
Šeit uzrādītie 936 darījumi noapaļotā veidā kļuvuši par V. Dombrovska priekšlikumu vienai no valdošās koalīcijas partijām, ja tā vēlas palikt valdībā. V. Dombrovska valdībai būtu grūti saglabāt rīcībspēju un pamatojumu tālākai pastāvēšanai, ja tā pilnībā pakļautos VL!TB/LNNK un noraidītu uzņēmēju kategorisko prasību saglabāt pašreizējo uzturēšanās atļauju tirgošanas kārtību. Šīs prasības formulēšana un nodošana valsts augstākajām amatpersonām tika uzticēta Latvijas Darba devēju konfederācijai (LDDK). Tā nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim ar prasību «nepieļaut sasteigtu un nepārdomātu lēmumu pieņemšanu jautājumā par termiņuzturēšanās atļaujām». Proti, nepieņemt nekādus lēmumus V. Dombrovska trešajai valdībai neatkarīgi no tā, vai tā faktiski pastāv tikai līdz šodienai vai arī līdz nākamā gada beigām pēc Saeimas pārvēlēšanas.
Tieši tāpēc, ka iespēja balstīt mājokļu būves nozari uz ārzemnieku naudu šķiet pašsaprotama, valdošajā koalīcijā ietilpstošie grupējumi VL!TB/LNNK un Reformu partija vismaz uz brīdi apvienoja spēkus, lai ar draudiem apturēt uzturēšanās atļauju tirdzniecību pierādītu V. Dombrovskim, viņa partijai Vienotība un – galvenais – nākamās Saeimas vēlētājiem abu šo partiju spējas diktēt kārtību valstī. Partijas izmantoja procesuālo nepieciešamību ar Saeimas balsojumu pārnest pašreizējo uzturēšanās atļauju tirgošanas sistēmu uz nākamo gadu – ar pašiem triviālākajiem grozījumiem Imigrācijas likumā pārsaukt mājokļu pirkšanas u.c. ieguldījumu summas latos par summām eiro. Valdošā koalīcija nenodrošināja šādam lēmumam nepieciešamo deputātu balsu vairākumu, bet opozīcijai bija ļoti izdevīgi nostādīt valdību bezdibeņa malā. Ja valdība kristu, tad jaunajā valdībā VL!TB/LNNK tiktu aizvietota vai nu ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), vai ar Saskaņas centru (SC).