Pērn Latvijā sociālo rehabilitāciju saņēmuši 2664 vardarbībā cietuši bērni, aģentūru LETA informēja nevalstiskā organizācija "Centrs Dardedze", kuras mērķis ir pasargāt bērnus no vardarbības.
Jau ziņots, ka "Centrs Dardedze" šodien sāk sociālo kampaņu, vēršoties pret emocionālo vardarbību.
Kampaņas "Vārdi ievaino uz mūžu. Apzinies savu vārdu spēku!" laikā, no 30.septembra līdz 6.oktobrim, iedzīvotāji tiek aicināti atstāt savu labo vārdu uz kampaņas sienas tirdzniecības centrā "Rīga Plaza". Šajā laikā "Rīga Plaza" informācijas stendā būs pieejami arī informatīvie materiāli par emocionālo vardarbību ar kontaktinformāciju, kur vērsties pēc palīdzības vai konsultācijām.
Atklājot sociālo kampaņu, "Centrs Dardedze" speciālisti sacīja, ka puse no pērn vardarbībā cietušajiem 2664 bērniem cietuši no emocionālas vardarbības, turklāt 80% šo vardarbību piedzīvojuši ģimenē.
"Emocionālā vardarbība pret bērnu neatstāj fiziski redzamas sekas, tādēļ bieži vien tiek attaisnota, paliek neievērota vai uzskatīta par mazsvarīgu," norādīja speciālisti.
Valsts bērnu tiesību inspekcijas (VBTAI) vadītāja Laila Rieksta-Riekstiņa, sacīja, ka VBTAI bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis ik gadu saņem ap 500 zvaniem, un šis skaits gadu no gada palielinās. Viņa aicināja apdomāt, cik adekvāti ikdienas komunikācijā tiek "apsaukti" bērni un cik bieži bērni nepārdomāti tiek publiski pazemoti, piesolot pērienu vai sodu.
Savukārt labklājības ministre Ilze Viņķele (V) sacīja, ka cilvēka ķermenim ir apbrīnojama spēja cīnīties un atjaunoties pēc fiziska noguruma un pat slimībām, pretēji bērna pašapziņai, "kas ir trausla kristāla glāze, ko apkārtējie var viegli izliet, saplēst, bet atjaunot - vairs nekad".
"Emocionālā vardarbība pret bērnu bieži ir nemanāma, nejauša un neapzināta, tāpēc tik izplatīta un grūti atpazīstama. Mūsu pienākums ir šo glāzi piepildīt ar saturu - īstiem un īstajiem vārdiem un nosargāt to, līdz bērns izaug. Turklāt tas ir ne tikai mūsu kā vecāku, bet visas sabiedrības pienākums," piebilda ministre.
Visbiežāk ģimenēs pāridarītāji ir tēvi, audžutēvi, mammu draugi, bieži arī mammas pašas, stāstīja Talsu Krīžu centra speciāliste Ilona Talente. "Skumji ir klausīties bērna priecīgo atbildi uz jautājumu - kā tev šodien klājas - mamma šodien nekliedza un nebārās... Tāds skumjš svētku brīdis bērna ikdienišķajā ar apsaukāšanos piepildītajā saskarsmē," uzsvēra Talente.
"Centrs Dardedze" psiholoģe Kristīne Jozauska atgādina, ka bērna pašcieņas aizskaršana draudot, apsaukājot, lamājot, izsmejot, pazemojot ir emocionāla vardarbība, kuru uzskata par izplatītāko un slēptāko vardarbības formu. Tā negatīvi ietekmē bērna emocionālo attīstību un pašapziņas veidošanos.
Ilgstoša noniecināšana un pazemošana atņem bērnam spējas sākt jaunas lietas, gādāt par sevi, uzsver speciālisti. Ja bērns vēl ir saglabājis spēju gādāt par sevi, tad bieži viņš reaģē agresīvi uz jebkuru gadījumu, kuru uztver kā pazemojumu. Šādā situācijā nokļuvis bērns pat vienkāršu skolotājas jautājumu - kādēļ neesi izpildījis mājas darbu, var uztvert kā apdraudējumu.