Latvijā likums trokšņotāju - naktsklubu pusē

Laimīgi tie iedzīvotāji, kuri dzīvo kā dieva ausī – klusumā. Pilsētā, kurā ir intensīva transporta kustība, dažādas izklaides un ēdināšanas iestādes un aiz sienas – kaimiņi, no trokšņa neizvairīties.

Pastāv pieļaujamā trokšņa normas, un ļoti daudz sūdzību saņemts par naktsklubu darbību, bet dzīvi un nervus mēdz bojāt arī aiz sienas vai pirmajā stāvā esoša kafejnīca. Vai skaļi kaimiņi, kuri mēdz darbināt dažādas ierīces.

Vairāk nekā 75 procenti Rīgas iedzīvotāju atbalsta priekšlikumu piešķirt Rīgas domei tiesības apturēt naktsklubu darbību, ja tie sistemātiski traucē iedzīvotāju mieru, liecina tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS aptaujas dati. Rīgas pašvaldības policija šā gada astoņos mēnešos saņēmusi 6117 izsaukumus par trokšņošanu. Taču, kā atzīst policijā un pašvaldībā, viss, uz ko tā tiesīga, ir sastādīt protokolu, kuru naktsklubu īpašnieki apstrīd tiesā. Tiesvedība var turpināties gadiem.

Dažāda interpretācija

Kā pērn atzinusi Rīgas pašvaldības policija, tiesu lēmumi trokšņotāju sodīšanā nebūt nav vienoti. Pat pēc būtības līdzīgu pārkāpumu izskatīšanas gaitā tiesas mēdz atšķirīgi interpretēt sūdzībās minētos faktus. Un tad arī sanāk tā, ka vienā gadījumā naktskluba radītais troksnis tiek raksturots kā pastāvīga rakstura troksnis, jo iestādē tiek veikta komercdarbība un tās rezultātā tiek radīts tas, ko iedzīvotāji dēvē par troksni, bet naktsklubu īpašnieki un apmeklētāji – par mūziku.

Tiesai, protams, ir pamatojums, kāpēc tā lemj tā vai citādi, bet iedzīvotājiem, kurus nomoka pastāvīgais troksnis vakaros un naktīs, vieglāk nekļūst. Jo var notikt tā, ka tiesa atcels policijas pieņemto lēmumu un trokšņotājs netiks saukts pie atbildības. Bet citā gadījumā tiesa izlems, ka mūzika klubā netiek atskaņota visu laiku, tāpēc to nevar uzskatīt par pastāvīgu troksni un naktskluba īpašnieku var administratīvi sodīt.

Piemēram, pērn iedzīvotāji aktīvi cīkstējās ar Kaņepes kultūras centru Rīgā. Centram tika pārmesta sabiedriskā miera traucēšana, un neilgā laikā tika noformēti administratīvā pārkāpuma protokoli kopsummā gandrīz par 3500 latiem. Centrs vērsās tiesā, apstrīdot uzliktos sodus, bet, gods kam gods, runāja arī ar iedzīvotājiem un pat nomainīja savām telpām logus, lai mazinātu skaņas caurlaidību. Tā Neatkarīgajai savulaik stāstīja kultūras centra pārstāve. Par skaļumu nakts laikā Vecrīgas klubā Dstyle divu gadu laikā iedzīvotāji policijā sūdzējās 25 reizes. Tiesa lēma, ka kluba darbība nav kvalificējama kā Rīgas domes saistošo noteikumu pārkāpums.

2011. gada novembrī Rīgas apgabaltiesa lēma, ka naktsklubu, bāru un kafejnīcu radītam troksnim ir pastāvīgs raksturs, jo tie veic komercdarbību, kuras rezultātā tiek radīts troksnis – atskaņota mūzika. Tāpēc tiesa atcēla astoņus policijas lēmumus saukt trokšņotājus pie atbildības. Bet 2012. gada maijā Administratīvā apgabaltiesa līdzīgā gadījumā secinājusi, ka mūziku, kas klubā netiek atskaņota nemainīgi un katru dienu, nevar vērtēt kā pastāvīgu troksni. Šajā gadījumā administratīvais sods atstāts spēkā. Šie ir tikai daži piemēri, kas apliecina Rīgas pašvaldības policijas iepriekš teikto.

Var apiet ar līkumu

Rīgas domes sabiedriskās kārtības noteikumi paredz, ka galvaspilsētas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu un organizāciju normālu darbību, bet troksnis nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru. It kā jau labi, bet izklaides iestādes pamanījušās nodrošināties pret tuvumā esošo iedzīvotāju sūdzībām par miera vai naktsmiera traucējumu. Rīkojot katru pasākumu, nu tiek saņemts izpilddirektora saskaņojums. Un nekāds sods tad nedraud.

Pagājušajā gadā Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Jānis Geduševs stāstīja, ka dažās valstīs pēc atkārtotas vai attiecīga skaita pārkāpumu konstatēšanas negodprātīga uzņēmēja komercdarbība tiek apturēta.

Līdz galam nav padarīts

Šiem piemēriem jāapliecina fakts, ka trokšņošanas problēma ir aktuāla. Gan Rīgā, gan citās pilsētās. Noteikumi ir, ir visādi standarti, rādījumi un mērījumi, tikai ne vienmēr tas apklusina traucējošo skaļumu. Iespējams, trokšņojošu kaimiņu pašlaik sodīt ar naudas sodu ir vienkāršāk nekā tikt galā ar skaļu naktsklubu. Spēkā esošajā normatīvajā bāzē nav neviena panta, kas piešķirtu kādai institūcijai ne tikai tiesības trokšņošanu pārtraukt, bet uzliktu to arī par pienākumu, par šādu secinājumu informē Rīgas domē pēc Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas paplašinātās sēdes, kurā piedalījās arī Tieslietu ministrijas, Tiesībsarga biroja, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Rīgas pilsētas būvvaldes un dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāvji.

Paradoksāli – tiesas atzīst, ka pašreiz spēkā esošās normas aizsargā tiesības uz trokšņiem nepiesārņotu apkārtējo vidi un mieru, bet... Saeima aizvien nav pieņēmusi grozījumus likumos, kas iegrožotu trokšņotājus. Jau 2011. gadā panākta vienošanās, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavos priekšlikumus izmaiņām Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, nosakot atbildību par trokšņa radīto sabiedriskā miera traucējumu.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika vēl viena trokšņošanas ierobežošanai veltīta sēde, kurā piedalījās pārstāvji no Tiesībsarga biroja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Valsts policijas, Rīgas pašvaldības policijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas, dažādām biedrībām un izklaides centriem un vairākas privātpersonas. Arī tad tika izstrādāti priekšlikumi izmaiņām likumos un normatīvajos aktos, tikai izmaiņu nav.

Tā kā aizvien nav neviena, kurš likumīgi būtu tiesīgs pārtraukt troksni, ne tikai atbraukt, konstatēt faktu un izrakstīt sodu, tad Rīgas dome tagad ierosina, ka šādas tiesības būtu jāpiešķir pašvaldībām. Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē 3. oktobrī tiks apkopoti kārtējie priekšlikumi trokšņošanas ierobežošanai.

Ar kaimiņiem vienkāršāk

Jā, te nu vietā piesaukt ažiotāžu izraisījušo 100 latu sodu jaunajam pianistam, kura klavierspēle traucēja kaimiņus daudzdzīvokļu namā. Rīgas pašvaldības policija šo sodu gan atcēla un nomainīja to pret viena lata sodu. Tika priecīgi vēstīts, ka kaimiņi spējuši izrunāties un vienoties par laiku, kad mūzikas skolas audzēknis varēs vingrināties, iespējami mazāk traucējot pārējos kāpņu telpas iedzīvotājus. Tomēr, kā informē ziņu aģentūra LETA, kaimiņi ilgstoši nemaz tik miermīlīgi noskaņoti nebija un atkal sūdzējās policijai. Lieta nonākusi līdz tiesai. Jaunais pianists kopumā bija saņēmis divus administratīvos sodus, katru viena lata apmērā, un vienu no šiem sodiem esot apstrīdējis tiesā. Tiesas sēde paredzēta 2013. gada 8. oktobrī.

Tomēr pašvaldības policisti atzīst, ka kaimiņu konfliktus noregulēt ir vienkāršāk, jo visbiežāk iespējams vienoties gan par laiku, kad tiek spēlēts kāds mūzikas instruments, vai arī var kaimiņus informēt par to, kad tiks rīkota ballīte dzīvoklī. Nereti gan nevar saprast, vai ir vērts izsaukt policistus, ja pulkstenis rāda vēlu nakts stundu, bet blakus dzīvoklī mūzika dārd tā, ka ausis krīt ciet. Jo trokšņu līmeni var mērīt akreditētas laboratorijas, bet ej nu tādas konkrētajā brīdī atrodi. Vismaz Rīgā šādos gadījumos nav nepieciešams mērīt akustisko troksni. Ir jāraksta iesniegums attiecīgā rajona pašvaldības policijas pārvaldē un būtu labi, ja trokšņošanas faktu apliecinātu arī citi liecinieki. Piemēram, blakus dzīvoklī dzīvojošie.

***

Ministru kabineta noteikumi nr. 76 Trokšņa rādītāju novērtēšana dzīvojamo un publisko ēku telpās paredz akustiskā trokšņa pieļaujamos normatīvus dzīvojamās telpās un guļamtelpās dienas un vakara stundās. Neiedziļinoties trokšņa mērīšanas specifikā, minēsim, ka pieļaujamais trokšņu līmenis dzīvojamās telpās (tai skaitā guļamtelpās) dienas laikā ir 35 decibeli, bet nakts stundās – 30 decibeli. Parastas sarunas laikā skaņu līmenis var svārstīties ap 65 decibeliem.

Noteikumu izpratnē diena ir no plkst. 7 līdz 19, vakars – no plkst. 19 līdz 23, nakts – no plkst. 23 līdz 7.

Noteikumi paredz, ka vietējā pašvaldība ir tiesīga noteikt stingrākus trokšņa robežlielumus dzīvojamo un publisko ēku telpās.

Saimnieciskās darbības iekārtu (ieskaitot ventilācijas, saldēšanas iekārtas, kompresorus un liftus) un transportlīdzekļu radītā trokšņa robežlielumu ievērošanu dzīvojamo un publisko ēku telpās kontrolē Veselības inspekcija (dzīvojamo ēku telpās – pēc iedzīvotāju pieprasījuma).

Ar mūzikas atskaņošanu un citu ar sabiedrisko kārtību saistīto trokšņa robežlielumu ievērošanu kontrolē attiecīgās pašvaldības institūcijas, kurām pašvaldība ir deleģējusi minēto funkciju. Piemēram, pašvaldības policija.