Protestētāju skaits pie valdības pieaug

© Lauris Vīksne F64

Protesta akcijai, kas notiek kopš 30.novembra, pie valdības ēkas ir pievienojušies vēl vairāki atbalstītāji, novēroja aģentūra LETA.

Patlaban skvērā iepretim Ministru kabinetam ir novietotas trīs teltis un viens apklāts motocikls. Starp teltīm ir novietoti divi soliņi, uz kuriem sēž vairāki cilvēki.

Viens no protestētājiem ar nelielu plakātu kaklā pārvietojas arī gar valdības ieejas durvīm. Viņš aģentūrai LETA sacīja, ka ir tikai "protesta atbalsta grupā" un pa naktīm pie valdības ēkas nakšņojot tikai trīs protestētāji.

Lai gan premjers Valdis Dombrovskis (JL) nav apciemojis protestētājus, valdības vadītājs devis rīkojumu savam padomniekam Pēterim Apinim nodrošināt regulāru mediķu uzraudzību un veselības pārbaudes, kas kopš vakardienas arī tiekot nodrošināts, aģentūru LETA informēja valdības vadītāja preses sekretāre Līga Krapāne.

LETA jau ziņoja, ka, lai protestētu pret valstī notiekošo, kāds vīrietis 30.novembrī pie Ministra kabineta (MK) ēkas sāka badastreiku.

Kā novēroja aģentūra LETA, pusmūža vīrietis iepretim valdības ēkai esošajā skvērā novietoja krēslu, somu ar savām mantām un ar kaklā uzkārtu plakātu sēdēja un vēroja valdības ēku.

Protestētāju sauc Gints, un viņš aģentūrai LETA uzsvēra, ka ar savu rīcību vēlas paust attieksmi pret valstī notiekošo. Savas prasības viņš uzrakstījis arī uz kaklā esoša plakāta, kur uzsvērts, ka viņš vēlas dzīvot Latvijā un ir pret sociālo genocīdu. Viņa prasības ir, lai tiktu sagatavoti risinājumi bezdarba problēmām Latvijā, tiktu ieviesta mažoritārā vēlēšanu sistēma, kā arī notiktu Saeimas un valdības atkāpšanās.

Vēlāk viņam pievienojās vēl viens protestētājs, kas uzdodas par Latvijas pilsoni Nūru, novēroja aģentūra LETA.

Ar savu akciju Nūrs aicina valdību kaut vienu nakti atnākt ar savu telti un pārnakšņot uz ielas, lai saprastu, kādos apstākļos reāli dzīvo cilvēki Latvijā, kuri ir zaudējuši darbu un palikuši bez pastāvīga mājokļa.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais