Dubultpilsoņus neskaitīs rudenī, bet vēlāk

Pirmais oktobris ir datums, kad stāsies spēkā grozījumi Pilsonības likumā. Pagaidām pastāv tikai pieņēmumi, cik daudz dubultpilsonības pretendentu šie grozījumi atklās, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) jau informējusi Saeimu un valdību, ka tai būs vajadzīgi papildresursi.

Savukārt dubultpilsonības pretendentiem nav skaidrs, kuriem no viņiem un cik liela nodeva būs jāmaksā par dokumentu izskatīšanu.

Pasaules brīvo latviešu apvienības un Latvijas diplomātisko pārstāvniecību veiktās aptaujas liecinot, ka par Latvijas pilsoņiem vēlētos reģistrēties vismaz 15 000 līdz 22 000 trimdinieku. PMLP priekšnieka vietnieks Jānis Citskovskis intervijā Latvijas Radio gan piebilda, ka ir arī daudz lielākas prognozes. Austrālijā kādam goda konsulam dubultpilsonības jautājumu kārtošanai jau esot pieraksts pat vairāku mēnešu garumā.

Par pilsonību jāmaksā

Līdz ar grozījumiem Pilsonības likumā Ministru kabinets ir atbalstījis arī grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām. Par pilsonības reģistrācijas iesnieguma izskatīšanu pašlaik tiek paredzēta jauna nodeva – 45,68 lati jeb 65 eiro. Patlaban spēkā esošie normatīvie akti neparedz valsts nodevas par pilsonības reģistrācijas iesnieguma izskatīšanu tām personām, kurām saskaņā ar Pilsonības likumu ir paredzētas tiesības reģistrēties Latvijas pilsonībā un kurām nav pastāvīgā dzīvesvieta Latvijā. Eiropas Latviešu apvienība (ELA) ir izteikusi bažas, ka dubultpilsonības ieguvējus varētu diskriminēt saistībā ar maksājumiem par dokumentu sagatavošanu pilsonības atjaunošanai. ELA priekšsēdētājs Aldis Austers Neatkarīgajai sacīja, ka šķiroti tikšot tie, kuri nepaguva pieteikties Latvijas pilsonībai līdz 1995. gadam, un tie, kas bija spiesti atteikties no pilsonības tāpēc, ka viņiem bija arī citas valsts pilsonība. «Vieniem būs jāmaksā vairāk, otriem – mazāk. Dzirdējām, ka tā varētu būt,» viņš teica.

PMLP skaidro, ka valsts nodeva par Latvijas pilsonības reģistrāciju būs jāmaksā tikai tajos gadījumos, kad persona vēlēsies iegūt Latvijas pilsonību. Savukārt, ja Latvijas pilsonis ir ieguvis citas valsts pilsonību un par to paziņo PMLP, kas ir arī viņa pienākums saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra nosacījumiem, tad valsts nodeva nav jāmaksā.

Tiesāšanās mazināsies

Var secināt, ka par Latvijas pilsonības atjaunošanu nāksies maksāt tiem cilvēkiem, kuriem valsts saskaņā ar tiesas lēmumu pilsonību ir atņēmusi vai arī viņi ir parakstījuši iesniegumu, ka atsakās no tās paši. Neatkarīgā ir uzklausījusi vairākus stāstus par to, kāpēc Latvijas pilsonim ir nepieciešama vēl kādas valsts pilsonība, piemēram, lai varētu iegūt labākas darba iespējas ārzemēs.

Vairāki ir teikuši, ka nevēlas rakstīt iesniegumu par atteikšanos no pilsonības, jo ne jau viņi grib atteikties no Latvijas pilsonības, bet valsts pieprasījusi tā rīkoties. Tādos gadījumos sekoja tiesāšanās. Daudzus gadus Latvijas pilsonību varēja atņemt ar tiesas lēmumu, ja Latvijas pilsonis bija ieguvis citas valsts pilsonību (pavalstniecību), neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Tagad ir citādi.

Aicina paziņot

PMLP aicina paziņot par citas valsts pilsonības iegūšanu vai nu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, vai tuvākajā Latvijas diplomātiskajā pārstāvniecībā. PMLP precīzu skaitu nosaukt nevar, bet norāda, ka regulāri tiek saņemti Latvijas pilsoņu paziņojumi par citas valsts pilsonības iegūšanas faktu. Līdz grozījumu Pilsonības likumā pieņemšanai šādos gadījumos persona rakstīja iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības, taču kopš šā gada 9. maija, kad Saeima pieņēma grozījumus Pilsonības likumā, iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības iesniedz tikai tie Latvijas pilsoņi, kuri ieguvuši tādas valsts pilsonību, kas nav minēta Pilsonības likuma 9. panta pirmajā daļā un ar kuru nav pieļaujama dubultpilsonība.

Ja Latvijas pilsonis ir ieguvis tādas valsts pilsonību, ar kuru pieļaujama dubultpilsonība, Iedzīvotāju reģistrā tiek papildinātas ziņas, ka personai ir arī citas valsts pilsonība.

***

Grozījumi Pilsonības likumā paredz

- Latvijas pilsonība ir saglabājama personām, kuras ir ieguvušas citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību; citas NATO dalībvalsts pilsonību; Austrālijas Savienības, Brazīlijas Federatīvās Republikas vai Jaunzēlandes pilsonību; tādas valsts pilsonību, ar kuru Latvija ir noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu (taču neviens līgums vēl nav noslēgts!); iepriekš neminētas valsts

pilsonību, ja būs saņemta Ministru kabineta atļauja saglabāt dubulto pilsonību; iepriekš neminētas valsts pilsonību, ja tā iegūta automātiski (ex lege) apprecoties vai adopcijas dēļ.

- Latvijas pilsoņu bērniem dubultā pilsonība ir iespējama saskaņā ar jau spēkā esošajām Pilsonības likuma normām, turklāt tā ir iespējama ar jebkuru valsti.

- Latvijas pilsonim, kuram līdz pilngadības sasniegšanai ir izveidojusies dubultā pilsonība ar neatļauto valsti, pēc pilngadības sasniegšanas līdz 25 gadu vecumam būs jāizvēlas – saglabāt Latvijas vai neatļautās valsts pilsonību. Šis pienākums neattieksies uz Latvijas pilsoni, kuram Latvijas pilsonība

reģistrēta kā trimdinieku pēctecim vai arī dubultā pilsonība izveidojusies ar atļauto valsti.

- Sākot ar 1. oktobri, lēmumu par Latvijas pilsonības atjaunošanu un Latvijas pilsonības atņemšanu pieņems PMLP, paātrinot šo procedūru.