Nacionālajai apvienībai (NA) kļūst aizvien sarežģītāk pārliecināt premjeru un koalīcijas biedrus, ka ar steigu jāpārtrauc termiņuzturēšanās atļauju piešķiršana trešo valstu pilsoņiem, kas Latvijā iegādājas nekustamo īpašumu.
Ekonomikas ministrija apgalvo, ka trešo valstu pilsoņu pienesums valsts ekonomikai ir būtisks un nekustamā īpašuma cenas šie darījumi ietekmē nenozīmīgi, bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir pārliecināta, ka trešo valstu pilsoņu invāzija Latvijā nav gaidāma.
Jau vēstīts, ka viens no NA noteikumiem, lai tā piekristu apstiprināt nākamā gada budžetu, tādējādi saglabājot varu pašreizējai valdībai, ir nekustamā īpašuma tirdzniecības pret termiņuzturēšanās atļaujām (TUA) pārtraukšana nākamā gada vidū. Lai izvērtētu TUA piešķiršanas gaitu un nepieciešamību grozīt tās kārtību, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija bija uzaicinājusi PMLP pārstāvi.
PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze deputātiem neslēpa pārliecību, ka pamata satraukumam par pārmērīgu imigrantu pieplūdumu TUA tirdzniecības dēļ nav, jo lielākā daļa šo personu iegādājas atļauju tikai un vienīgi tādēļ, lai iegūtu uzturēšanās atļauju Eiropas Savienībā, bet Latvijā uzturas tikai pāris mēnešu gadā. «Viņi vienkārši nevēlas pārkāpt Šengenas zonas noteikumus,» saka M. Roze. Viņa arī ir pārliecināta, ka maksimums 10% no uzturēšanās atļauju saņēmušajiem būs gatavi palikt Latvijā uz dzīvi. Arī ķīniešu invāzijas neesot. Viņi Latvijā parādījušies tikai pēdējā gada laikā, tāpēc vēl neesot pietiekamas informācijas precīzām prognozēm.
Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Liepiņš noraidīja arī aizdomas, ka TUA tirdzniecība pret nekustamo īpašumu būtiski ietekmētu nekustamā īpašuma cenas. Izņēmums esot tikai īpašumi Jūrmalā un Rīgas centrā, taču tiem pircēju arī Latvijas pamatiedzīvotāju vidū neesot daudz, atsaucoties uz Valsts Zemes dienesta un nekustamo īpašumu kompānijas Latio apkopoto informāciju, skaidroja A. Liepiņš.
Viņš atgādināja, ka TUA pircēju, tajā skaitā arī nekustamajā īpašumā ieguldījušo, ieguldījums valsts tautsaimniecībā mērāms simtos miljonu un šīs summas ļāvušas valsts sektorā strādājošajiem palielināt algas.
To, ka nav pamata troksnim ap TUA tirdzniecību, tajā skaitā arī par nekustamo īpašumu, deputātiem teica arī pieaicinātais investīciju baņķieris Ģirts Rungainis: «Mēs pēc būtības importējam turīgus patērētājus. [..] Mans vērtējums ir tāds, ka viens cilvēks tajos dažos mēnešos rada patēriņu, kas ir ekvivalents sešu līdz septiņu Latvijas iedzīvotāju patēriņam viena gada laikā.»
Gada laikā identificēti arī sistēmas trūkumi. Tāpēc komisijas deputāti nolēma, ka nepieciešams grozīt TUA tirdzniecību regulējošo likumu, lai, piemēram, investējot likumā atrunātos 100 tūkstošus kādā kapitālsabiedrībā, investīcijas saņēmušais uzņēmums patiešām arī strādātu un maksātu valstij nodokļus. M. Roze neslēpa, ka pašreiz lielākā daļa šo uzņēmumu ir dīkstāvē un tautsaimniecībai pienesumu nenes.
***
VIEDOKĻI
Kārlis SERŽANTS (ZZS), Saeimas deputāts:
– Ja man jāsaka, kas mani uztrauc vairāk – dāņu cūku ferma Latvijā vai viens krievs Jūrmalā, tad tā ir cūku ferma.
Ģirts RUNGAINIS, investīciju bankas Prudentia vadītājs:
– Asu un neadekvātu izmaiņu pieprasīšana ir tikai priekšvēlēšanu retorika un politikānisms.
DZINTARS RASNAČS (NA), Saeimas deputāts:
– Viss šis bizness ir sākts nekustamo īpašumu spekulantu glābšanai un banku glābšanai. Partijas to atbalsta, jo tajā iesaistīti sponsori, paziņas vai citas pietuvinātas personas.