Otrdiena, 23.aprīlis

redeem Georgs, Jurģis, Juris

arrow_right_alt Latvijā

Ebreju īpašumu atdošanai varētu tapt īpašs likumprojekts

Jau septiņus gadus Latvijas politiķi laipo šaurā bezizejā ap restitūcijas jautājumu. Partija Vienotība apsver domu uzņemties smago nastu un virzīt Saeimā likumprojektu par atsevišķu objektu atdošanu ebreju kopienai.

Tomēr politiski šis joprojām ir ļoti neērts jautājums, kuram gan valdība, gan Saeima labprātāk mestu līkumu.

Partijas Vienotība Saeimas deputāts Atis Lejiņš ir viens no astoņiem parlamenta deputātiem, kuri pagājušajā nedēļā tikās ar ASV īpašo sūtni holokausta jautājumos Duglasu Deividsonu. Kā zināms, nespējot sagaidīt kaislību norimšanos, augstais emisārs ir mudinājis Latvijas politiķus sākotnēji vienoties par piecu īpašumu, tostarp divu kapsētu un biedrības ēkas, atdošanu atpakaļ ebreju kopienai.

Aicina netaisīt «nesmukumus»

«Tas, protams, ir ļoti sarežģīti,» ar smagu nopūtu atzīst A. Lejiņš. «Tomēr Latvijai šo problēmu beidzot būtu jāmēģina risināt. Pēc tikšanās ar sūtni man radās sajūta, ka formālam žestam partijas ir gatavas. Vēl jo vairāk, ja runājam par divu kapsētu un citu simbolisku objektu nodošanu, kas valsts budžetam praktiski neko nemaksās,» uzsvēra A. Lejiņš, piebilzdams: «Būtu labi, ja partijas spētu netaisīt nesmukumus. Pieci īpašumi – tas ir tikai labās gribas žests.»

Lai kāds nejaušs vārds vai notikums neuzjundītu jaunas kaislības, restitūcijas tēma tiek cilāta ar baltiem cimdiem. Tā uz tikšanos ar D. Deividsonu katra no Saeimas partijām deleģēja nevis savus redzamākos pārstāvjus, bet gan ierindas deputātus. Savukārt pats emisārs sarunas ar deputātiem dēvēja nevis par oficiālām vizītēm, bet privātām pārrunām.

Tāpat Latvijai tiek doti mājieni kaimiņvalstu virzienā. Proti, gan Igaunijas, gan Lietuvas politiķi ir lēmuši par labu ebreju kopienu prasībām. Daudzu miljonu kompensācijas ebreju kopienām pēdējo gadu laikā ir izmaksājušas arī Norvēģija, Nīderlande, Vācija un citas Centrāleiropas valstis, Latvija tiek minēta vienā sarakstā ar Ukrainu un Krieviju.

Jādiskutē Saeimā

Restitūcijas jautājumam Latvijā ir smaga daudzu gadu vēsture. Jau 2006. gada nogalē toreizējais premjers Aigars Kalvītis brīdināja, ka Latvija nespēs aizbēgt no jautājuma par kompensāciju ebreju kopienai. Toreiz valdība rosināja desmit gadu laikā sniegt 31,96 miljonu latu atbalstu ebreju kopienai vēsturiski netaisnīgo seku novēršanai, kam nepiekrita parlaments. Vēlākajos gados ebreju īpašumu problēma atkal un atkal izskanēja politiskajās aizkulisēs, līdz 2011. gada sākumā ASV vēstniecība Latvijā oficiāli atgriezās pie jautājuma par 31 miljona latu lielo kompensāciju ebrejiem. Kopš tā brīža Latvijā vairākkārt ir viesojies D. Deividsons, kurš nelokāmi mudina Latvijas politiķus meklēt kompromisus.

Pagājušā gada vasarā restitūcijas jautājums teju nekļuva par valdības krišanas iemeslu, kad no amata atkāpās Nacionālās apvienības (NA) pārstāvis, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš, kurš kategoriski nepiekrita denacionalizācijas procesa pārskatīšanai par labu vienas etniskas kopienas interesēm. Toreiz netika slēpts, ka, cenšoties izdabāt ASV pozīcijai, premjers izdara spiedienu uz nacionāli orientētajiem koalīcijas partneriem. Lai gan pusotra gada laikā restitūcijas virzītāju apetīte ir manāmi samazinājusies, tomēr politiskās kaislības nav rimušas. Visticamāk, nevēloties ebreju īpašumu dēļ vēlreiz piedzīvot nesaskaņas valdības līmenī, premjers Valdis Dombrovskis šonedēļ paziņoja, ka diskusija no valdības gaiteņiem būtu jāpārceļ uz Saeimu. «Ir svarīgi, lai šādai iniciatīvai būtu Saeimas vairākuma atbalsts. Cik zinu, arī pati ebreju kopiena šobrīd veic konsultācijas ar Saeimas frakcijām,» atzīst premjers.

Problēma pārcelta uz parlamenta pleciem

Zaļo un zemnieku savienības parlamentārās grupas vadītājs Augusts Brigmanis neslēpj: «Valdība kārtējo reizi visus neērtos jautājumus pārbīda uz Saeimas pleciem. Nevaru nepiekrist: ebreji ir ļoti cietuši. Taču Otrajā pasaules karā ne mazāk cieta arī latvieši un citas tautības. Kategoriskas formas šajā jautājumā nav korektas. Ir atsevišķas lietas, par kurām mēs varam diskutēt.»

Arī Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Demiters apliecina: «Acīmredzot valdība nevēlas pieņemt neērtus lēmumus. Tomēr jautājums par dažu simbolisku objektu nodošanu ebreju kopienai ir tehnisks. Ja runa būtu par daudziem miljoniem un desmitiem objektu, tad, protams, Saeimai būtu jādemonstrē sava politiskā griba. Labās gribas žesti – tā vairāk ir valdības kompetence.»

Ne mazāk izvairīgs savos vērtējumos bija arī NA līderis Raivis Dzintars: «Pērn, kad restitūcijas peripetiju rezultātā Gaidis Bērziņš zaudēja ministra portfeli, mēs mudinājām pārcelt sarežģīto sarunu uz Saeimu, lai katra partija atklāti demonstrētu savu politisko izšķiršanos. Tomēr es šaubos, ka tādai smagai diskusijai būtu jānotiek šīs Saeimas sasaukuma laikā. Mūsu viedoklis nav mainījies – viena etniskā grupa nedrīkst būt izņēmums.» NA pieļauj iespēju diskutēt par kādu īpašu izņēmumu, piemēram, kapsētas vai sinagogas nodošanu ebreju kopienai, ja vien tam nesekos jaunas, apjomīgākas, prasības.