Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 25.septembrī, izskatīšanai parlamenta sēdē pirmajā lasījumā atbalstīja apjomīgas izmaiņas Darba likumā, kas paredz noteikt jaunus pienākumus, atbildību un tiesības gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem.
„Šodien deputāti vienbalsīgi atbalstīja ar sociālajiem partneriem saskaņoto likumprojektu, kas paredz tās darba likuma izmaiņas, kurām piekrīt gan darba devēju, gan darba ņēmēju organizācijas. Plašākas diskusijas varam sagaidīt starp lasījumiem, ja tiks iesniegti priekšlikumi, kurus neatbalsta kāda no sociālajā dialogā iesaistītajām pusēm,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Valdības iesniegtais likumprojekts paredz izmaiņas attiecībā uz darba līgumos un darba sludinājumos iekļaujamo informāciju, asinsdonoriem piešķiramo atpūtas dienu skaitu, disciplinārsodu piemērošanas termiņiem, atvaļinājuma naudas izmaksu, darba un atpūtas laika regulējumu, kā arī to darbinieču aizsardzību, kuras baro bērnu ar krūti.
Likumprojekts paredz, ka darba sludinājumā juridiskajai personai un personāla atlases uzņēmumam būs jānorāda darba devēja reģistrācijas numurs. Šāda kārtība ļaus iegūt precīzāku informāciju par uzņēmumu, kas meklē darbiniekus. Savukārt darba līgumā būs jānorāda darbinieka vai darba devēja personas kods, bet ārzemniekam – dzimšanas datums. Tas ļaus precīzāk identificēt darbinieku un darba devēju, ja tā ir fiziska persona.
Darba līgums tāpat kā līdz šim būs jāslēdz latviešu valodā, bet gadījumā, ja ārvalstnieks valsts valodu nepārvalda pietiekamā līmenī, darba devējam būs pienākums rakstveidā viņu informēt par darba līguma noteikumiem.
Lai mazinātu nereģistrēto nodarbinātību un novērstu iespēju krāpties, darba līgumus noformējot ar atpakaļejošu datumu, darba devējam būs jānodrošina noslēgto darba līgumu uzglabāšana un uzrādīšana kontrolējošām institūcijām.
Tāpat grozījumi paredz iespēju darba devējam nepielaist darbinieku pie darba, ja veselības stāvokļa dēļ, ko apliecina ārsta atzinums, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu. Šādos gadījumos darba devējs varēs vienoties ar darbinieku par nodarbināšanu citā darbā.
Maksimālais laiks, uz kuru varēs slēgt darba līgumu uz noteiktu laiku, tiks pagarināts no trim uz pieciem gadiem. Šāds solis ļaus paaugstināt mūsu valsts konkurētspēju un izlīdzināt darbaspēka izmaksas, ņemot vērā, ka kaimiņvalstīs maksimālais termiņš jau patlaban ir pieci gadi.
Paredzēts arī no 30 uz 60 dienām pagarināt laikposmu, kurā jauna darba līguma noslēgšana ar to pašu darba devēju būs uzskatāma par darba līguma termiņa pagarināšanu. Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai mazinātu iespēju negodprātīgi slēgt terminētos darba līgumus gadījumos, kad darba devējam darbinieki ir nepieciešami pastāvīgā darbā, norāda likumprojekta autori.
Likumprojekts paredz darba devējam pienākumu izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru darbinieks ir atstādināts no darba.
Savukārt darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, īpaša aizsardzība tiks ierobežota laikā, proti, līdz bērna divu gadu vecumam. Tādējādi tiks ievērots samērīguma princips starp darba devēja un darbinieka interesēm, uzsver likumprojekta izstrādātāji.
Plānots noteikt arī elastīgāku regulējumu atvaļinājuma naudas izmaksai. Pēc darbinieka pieprasījuma to varēs izmaksāt citā laikā, piemēram, kopā ar nākamo algu. Patlaban likums nosaka – atvaļinājuma nauda jāizmaksā ne vēlāk kā dienu pirms atvaļinājuma sākuma.
Ar grozījumiem paredzēts ierobežot apmaksāto atpūtas dienu skaitu asinsdonoriem. Darba devējiem būs pienākums apmaksāt ne vairāk kā piecas papildu atpūtas dienas kalendārā gada laikā.
Par grozījumiem Darba likumā trīs lasījumos vēl jālemj Saeimai.