Tiek meklēts miljons zinātnieku

Trīs jauni latviešu prāti šajās dienās Prāgā piedalās starptautiskā smadzeņu skaistumkonkursā – vismaz tā Eiropas Savienības konkursu jaunajiem zinātniekiem EUCYS 2013 dēvē paši dalībnieki.

Un ne velti. Saskaņā ar darba tirgus statistiķu aplēsēm Eiropai ir nepieciešams vesels miljons pētnieku, lai spētu atjaunot izmirstošo zinātnieku sugu un konkurētu ar lielvalstīm. Jauni talanti nepieciešami arī Latvijai. Tāpēc jaunieši tiek vilināti zinātnes laukā – ar naudas balvām, radniecīgām idejām un kontaktiem turpmākajai karjerai.

Talantu sijāšana

Līdztekus skolēnu bariem šeit Prāgas izstāžu centrā ieklīst arī pa kādam zinātnes menedžerim cerībā par lētu naudu tikt pie ģeniālas idejas, un ideju šeit ir patiešām daudz. Jautājums tikai, cik no tām ir ģeniālas. Dalībnieks no Latvijas Edgars Viziņš spriež: «Šis konkurss atsijā tos, kuri ir vienkārši centīgi, no tiem, kuri ir patiešām talantīgi.» Viņa paša izgudrojums jau ir patentēts, turklāt ar cerīgu perspektīvu, ka patiešām kādam būs arī nepieciešams. Varbūt kādreiz visām automašīnām un motocikliem bremzēs iestrādās Edgara radīto pjezoelektrisko sistēmu, kas bremžugunis iedarbina bez akumulatora starpniecības. Edgara bremzes pašas ražo elektrību, pašas ieslēdz lampiņu. Pētniecisko tematu primāri noteikušas personiskās intereses. Edgars ir aizrautīgs šosejas motobraucējs un savā jomā paguvis iziet pilnu inovācijas ciklu – motosports – ķīmija – fizika – inženierija – motosports. «Esmu tas pats huligāns, tikai tagad jau citā formā.»

Līdz šim ar viduvējām sekmēm Latvija konkursā startē kopš 1999. gada, nopelnot divas trešās vietas un piecas speciālbalvas. Salīdzinājumā ar vecajām ES dalībvalstīm, kas piedalījušās kopš astoņdesmito beigām, tas ir maz. Taču nav slikti, skatoties uz konkursa viesdalībniecēm, kuru apbalvojumu ailītēs gadu no gada stāv nulles, piemēram, Dienvidkoreju vai Meksiku.

No gēna līdz zvaigznēm

Šogad Latviju pārstāvošajā jauno zinātnieku trijotnē startē arī baldoniete Agnese Līce. Viņas sasniegums ir 20 jaunatklātas un astronomu valodā iegrāmatotas zvaigznes. Zinātniskā darba nosaukums ir Jauno oglekļa zvaigžņu izvietojums galaktikā un HercšprungaRasela diagrammā. Agneses pētnieciskās intereses ir pašsaprotamas, ņemot vērā, ka viņa dzīvo netālu no vienīgās profesionālās observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā astronomijā. Šis ir viens no lielākajiem Šmidta sistēmas teleskopiem pasaulē, un Agnese darbā ar to pavadījusi ne vienu vien nakti. Uz zvaigznēm jāskatās tumsā. Agneses nākotnes sapņi, protams, saistīti ar debesīm – viņa stāsies aviācijas inženieros un būvēs lidmašīnas. Vai varbūt kosmosa kuģus. Arī Visums paliek arvien mazāks.

Trešais Latvijas dalībnieks konkursā ir Jēkabs Fridmanis. Viņa interešu lokā ir ģenētika, konkrētāk – gēns, kas atbildīgs par redzes sabojāšanu. Brilles uz puiša deguna izskaidro, kāpēc. Pētnieciskā darba nosaukums LEPREL 1 gēna eksonu sekvencēšana miopijas pacientu ģimenē. Lūgts paskaidrot sīkāk, Jēkabs secina, ka vēl nemāk izteikties populārzinātniskā valodā. Taču tādēļ konkursā rezultātus nosaka profesionālu Eiropa atzītu zinātnieku žūrija – viņi saprot, kas ir un kas nav sasniegums.

Zinātniskā iedzimtība laba

Šovakar kļūs zināmi konkursa rezultāti. Konkurence ir gana liela, jo pārstāvētas 37 valstis, 86 pētījumi, 126 dalībnieki. Pārsvarā eksaktās disciplīnas, taču proporcionāli maz pārstāvētas sociālās zinības. No tām nepelnīti kautrējas arī Latvijas nacionālās atlases žūrija – baidās, ka tas, kas svarīgs latviešiem, šķitīs mazsvarīgs citiem eiropiešiem. Edgars spriež – tas nav pareizi. Interesanta taču ir ne vien pati lieta, bet arī tās vēsture.

Un arī Eiropas Komisijas pārstāve konkursa organizēšanā Karena Slavena atzīst, ka tas ir viens no nākamo gadu uzdevumiem – iesaistīt vairāk sociālo zinību pārstāvju. Otrs – vairot sieviešu skaita pieaugumu zinātnē. Ne tādēļ, lai triumfētu abstrakta līdztiesība. Vienkārši vairāk sieviešu zinātnē nozīmēs lielāku konkurenci un kvalitatīvākus pētījumus kopumā. Turklāt jāatceras arī, ka zinātnisko pētījumu intereses atšķiras pēc dzimumiem, un te kā spilgts piemērs minama medicīna.

Kādas būs Latvijas jauno spīdekļu sekmes šī gada konkursā, vēl nav zināms, taču skaidrs, ka jaunajiem talantiem ir kur augt. Un mūsu iedzimtība nav nemaz slikta. Poļu ziņu aģentūras žurnālists Pāvels Verņickis, pārcilājot prātā, ko atceras par Latviju, uzreiz nosauc leģendāro VEF Minox fotoaparātu spiegiem. Jā, izgudrotājs Valters Caps ir mūsējais.