Tas būtu korekti, ja tās summas, kuras izmaksāja vecāku pabalstos no sociālā budžeta laikā, kad šis pabalsts vēl nebija pakļauts sociālajai apdrošināšanai, atmaksātu, uzskata Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš.
Tas pats attiecoties uz pensiju piemaksām, kuras vajag maksāt no valsts pamatbudžeta, jo tām nav tieša sakara ar sociālo apdrošināšanu. Ja šos soļus spertu, tad nevarētu pensionārus un jaunos vecākus nepārtraukti biedēt ar sociālā budžeta deficītu.
A. Siliņš Neatkarīgajai uzsver, ka nekādā gadījumā Pensionāru federācija nav pret māmiņalgām jeb vecāku pabalstiem: «Mēs neiestāsimies pret jaunajiem vecākiem, skolotājiem, policistiem, taču mums ir valdība, lai rastu risinājumu, kā nodrošināt pienācīgas algas šīm profesijām un normālus dzīves apstākļus šīs dienas pensionāriem.» Tas, uz ko uzmanību vērš pensionāri, ir vecāku pabalsta izmaksa laikā, kad sociālo iemaksu likmē šis pabalsts vēl nebija iekļauts, proti, vecāku pabalstu izmaksāja no sociālā budžeta, taču strādājošie par to nemaksāja iemaksas un nebija tam sociāli apdrošināti. Kā zināms, no kopējās sociālo iemaksu likmes noteikts procents aiziet konkrētam sociālās apdrošināšanas veidam, piemēram, 26,6 procenti pensiju apdrošināšanai, invaliditātes apdrošināšanai – 3,37 procenti utt. Vecāku apdrošināšanai pašlaik tiek novirzīti 0,94 procenti, taču līdz pat 2008. gadam tā nebija.
«Sociālās apdrošināšanas budžets ir jāizmanto korekti, un no tā jāmaksā tas, par ko tiek veiktas sociālās iemaksas, tieši tāpat kā savulaik māmiņalgas, arī pensiju piemaksas nebūtu no tā jāmaksā,» saka A. Siliņš. Viņš uzskata, ka būtu jāatdod tā nauda, kas tika izmaksāta vecāku pabalstā, atpakaļ sociālajam budžetam. Pensiju piemaksas – ap 140 miljonu latu gadā – valsts apņēmusies segt no pamatbudžeta jau no nākamā gada. Tas ļautu vairāk runāt par pensionāru dzīves uzlabošanu un nespekulēt ar to, ka ir deficīts. Pēc Labklājības ministrijas datiem, no sociālā budžeta lauvas tiesu prasa vecuma pensiju izmaksa – gadā vairāk nekā miljardu latu, bet vecāku pabalstiem šogad plānots tērēt 37 miljonus latu jeb tikai 2,9 procentus no visiem izdevumiem.