Lato Lapsa atmasko drošībniekus
Krimināllietu par korespondences noslēpuma pārkāpšanu pret publicistu Lato Lapsu Drošības policija ierosinājusi, pildot kādu anonīmu pasūtījumu, pretlikumīgi slēpjot pierādījumus.
Par to ir pārliecināts pats publicists, kas gatavs savus apgalvojumus arī pierādīt. Drošības policija gan to noliedz.
Tiekoties ar žurnālistiem, L. Lapsa skaidroja, ka jau kopš šā gada sākuma viņa rīcībā nonākusi informācija, kas liecināja par tiesībsargājošo iestāžu darbinieku mobilizēšanos, lai varētu pret viņu ierosināt jebkādu krimināllietu. «Attiecībā uz mani beidzot ir saņemts skaidrs un tiešs pasūtījums,» teica publicists, kas uzskata, ka pret viņu apvienojušies daži likumam nepaklausīgi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta un Drošības policijas (DP) darbinieki.
Drošības policijā ierosinātā krimināllieta esot balstīta uz apgalvojumu, ka L. Lapsa savā grāmatā Cits ķēķis: zem likumīgā jumta par tiesībsargājošo iestāžu darba metodēm, tajā skaitā arī žurnālistu uzpirkšanu un tiesas lemšanas ietekmēšanu, izmantojis dažu cilvēku elektronisko saraksti, pie kuras viņš ticis nelikumīgi. Publicists skaidro: «Drošības policijas versija ir, ka es esmu nelikumīgi ieguvis datu disku ar kādas personas elektroniskā pasta saraksti, šo saraksti izlasījis un pēc tam tās noslēpumus izpaudis grāmatā.»
L. Lapsa uzsver, ka tieši šis pieņēmums, ka pie sarakstes viņš nokļuvis nelikumīgi, esot pats vājākais drošības dienestu noziedzīgo darbinieku izveidotās shēmas posms. Proti, viņš nenoliedz, ka grāmatā patiešām ir izmantoti fragmenti no divu personu elektroniskās sarakstes, taču pie tiem viņš nokļuvis nevis uzlaužot kāda elektronisko saraksti, bet gan iepazīstoties ar iesniegumu, kuru Saeimas Nacionālās drošības komisijai, Nacionālās drošības padomei un Augstākās tiesas priekšsēdētājam jau 2010. gadā nosūtījis kāds Boriss Rjazanskis.
L. Lapsa norāda, ka DP, lai atrastu iemeslu kriminālprocesa ierosināšanai, apzināti noliedz B. Rjazanska iesnieguma eksistenci, kaut arī Valsts prezidenta kanceleja apliecinājusi – iesniegums ir saņemts un nosūtīts pārbaudei DP. Pretējā gadījumā DP nebūtu ne mazākā pamatojuma procesa uzsākšanai.
Savukārt DP uzsver, ka visi L. Lapsas secinājumi neatbilst patiesībai, piemēram, kriminālprocesu nav ierosinājusi DP, bet gan Valsts policija un tikai lietu apvienošanas kārtībā tā nonākusi DP lietvedībā. Kriminālprocess neesot vērsts pret konkrētu personu, bet ierosināts par faktu.
L. Lapsa šo DP skaidrošanos gan traktē kā kārtējos melus un ir gatavs to pierādīt ar visiem viņa rīcībā esošajiem materiāliem, tajā skaitā audioierakstiem.
Norādot, ka pierādījumu slēpšana ir krimināli sodāms nodarījums, L. Lapsa ir vērsies pie ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera, lai panāktu atbildīgā DP darbinieka atstādināšanu un kriminālprocesa uzsākšanu pret viņu, L. Lapsam piemērotā statusa «persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess» atsaukšanu un citas prasības.