12 tūkstoši iedzīvotāju parakstījuši petīciju pret akcīzes nodokļa celšanu auto gāzei, un šonedēļ to iesniegs Saeimā. Šķietami nelielais nodokļa pieaugums ir tikai pirmais posms valdības iecerē pielīdzināt gāzes nodokļa likmi benzīna un dīzeļdegvielas likmēm. Šāds sadārdzinājums padarītu bezjēdzīgus iedzīvotāju un uzņēmumu ieguldījumus gāzes iekārtās, iznīcinātu autogāzes pakalpojumu nozari, bet galvaspilsētas centrālajās ielās pasliktinātu gaisa kvalitāti.
Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta galvenais speciālists Jānis Kleperis, pamatojoties uz gaisa monitoringa iekārtu datiem un vairākiem vides kvalitātes pētījumiem, secina, jo vairāk ar gāzi darbināmu auto, jo mazāk piesārņojuma: «Autogāze ir videi draudzīgāks resurss nekā dīzeļdegviela un benzīns, jo tā ir naftas pārstrādes blakusprodukts, turklāt kaitīgo vielu īpatsvars, kas rodas, autogāzei sadegot, ir ievērojami mazāks nekā benzīnam vai dīzeļdegvielai. Transporta izplūdes gāzu radīto gaisa piesārņojumu ar nesadegušajiem ogļūdeņražiem un kvēpiem ir iespējams samazināt pat par 90%, ja viss transports, kas pārvietojas šobrīd pa Rīgas ielām, izmantotu autogāzi.» Protams, tā nekad nenotiks, tomēr arī no vides viedokļa ir aplami mazināt autogāzes lietošanas priekšrocības. Pagaidām gan šis tirgus segments nav liels – vien 6,2% no kopējā iztērētā degvielu daudzuma. Taču Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs prognozē – ja nodokļa paaugstināšanu izdosies novērst, gāzes patēriņš nākamgad augs vēl par 50%. Iemesls ir vienkāršs – visu degvielu cenas kāpj, bet atšķirīgo akcīzes nodokļa likmju dēļ gāze arvien ir ievērojami lētāka. Tātad gāzes iekārtas uzstādīšana un ar tās ievietošanu saistītās neērtības pagaidām atmaksājas ar uzviju. Varbūt ir arī tādi cilvēki, kam par naudas ietaupījumu svarīgāks ir vides aspekts. Ja gāzei atņemtu nodokļa priekšrocības, abi šie labumi būtu vējā. Un Valdis Bergs atzīst: «Mums ir bažas, ka šis ir tikai sākums lielākai likmes celšanai.» Neatkarīgā jau rakstīja, ka arī Eiropas Komisija jau ilgāku laiku filozofē par centralizētu akcīzes likmju pielīdzināšanu. Grieķijas, Portugāles un citu problēmu saasinātā Eiropas vajadzība pēc naudas tradicionāli tiek maskēta ar pļāpām par globālo sasilšanu. Tāpat arī Latvijas valdība kārtējo reizi grib saraust naudu no autovadītājiem, lai finansētu visādas citas vajadzības. Ar vienu roku tā mazinās darbaspēka nodokļus, bet ar otru lāpīs ciet šo caurumu ienākumos, paņemot naudu no tiem pašiem darbaļaudīm.
Iedzīvotāju parakstītā prasība izbrāķēt valdības ierosinājumu par akcīzes celšanu gāzei vispirms nonāks Saeimas tautsaimniecības komisijā. Tās vadītājs Jānis Ozoliņš spriež, ka zemāka akcīze autogāzei šķiet loģiska, jo izmešu daudzums ir mazāks. Taču, cik lielai jābūt šai atšķirībai, esot jāpēta. Saeimas deputātu nostāju šobrīd ir grūti prognozēt. Gāzes aizstāvis Valdis Bergs lēš, ka Ekonomikas ministrija ir kaitnieciskās idejas pirmavots, tātad Reformu partija ir par gāzes sadārdzināšanu, Vienotība šai jautājumā ir neitrāla. Nacionāļi nostātos pret gāzes sadārdzināšanu, taču viņiem tagad ir citas prioritātes – krievi nāk, latvieši nevairojas un vēl skolotāju algas. Tātad cerības likumprojekta apturēšanā liekamas arī uz opozīciju. Katrā ziņā auto gāzes cena nākamajā gadā ir tieši saistīta ar partiju tirgošanos par nākamā gada valsts budžetu.