Pēdējos gados valsts pārvalde ir tuvu bankrotam gan profesionalitātes, gan kapacitātes ziņā, - šogad no darba valsts pārvaldē ir aizplūdis tikpat daudz cilvēku, cik pagājušogad visa gada laikā, intervijā laikrakstam "Diena" stāsta Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane.
Šāda situācija rada draudus Latvijai kā gaidāmajai Eiropas Savienības (ES) prezidējošajai valstij. Valsts galvenā ierēdne atzīst, ka pašlaik trūkst mehānisma, lai piespiestu cilvēkus palikt valsts pārvaldē līdz ES prezidentūras laikam. "Es uzskatu, ka apmācībai ir jābūt, bet arī konkurētspējīgai atalgojuma politikai ir jābūt," piebilst Dreimane.
Kā galveno pamatproblēmu, kāpēc cilvēki nevēlas strādāt ierēdņa amatā, atalgojuma jautājums, kas valsts pārvaldē netiek risināts. Privātais sektors, ekonomikai atveseļojoties, spēj piedāvāt konkurētspējīgu atalgojumu. Valsts pārvaldē šis jautājums tiek risināts stihiski. "Mēs darbojamies ugunsgrēka režīmā, un privātais sektors to veiksmīgi izmanto, un šie cilvēki pāriet darbā privātajā sektorā," skaidro Valsts kancelejas vadītāja.
Pašlaik Latvijas vidējo ierēdni Dreimane desmit ballu sistēmā vērtējot ar seši, kas nozīmē, ka ierēdniecības kvalitātes jomā vēl esot daudz darāmā.
Pašlaik pārsvarā pārvaldē strādājošo rīcībā dominē bailes, zema pašapziņa, nav arī pietiekamas valstiskuma apziņas. Tie ir galvenie problēmjautājumi, ar kuriem jāstrādā. Viņasprāt, svarīgi būtu izveidot modernu, radošu, ar augstu lojalitāti pret valsti un sabiedrību, uz klientu orientētu ierēdniecību. "Nav vairs padomju laiki, kad ierēdnis bija galvenais kungs un pavēlnieks, tagad sabiedrība ir kungs, bet ierēdnis ir tas, kurš kalpo sabiedrībai. Tā ir galvenā filozofijas maiņa, kas ir nepieciešama kopumā," skaidro Dreimane.
Komentējot ierēdniecības atalgojuma problēmu, Dreimane uzsver, ka jāsāk būtu ar premjeru un ministriem, - pašlaik "premjers saņem Briseles lietveža algu, tas nav attaisnojams". Pašlaik, pēc valsts galvenās ierēdnes domām, trūkst politiskās gribas šo jautājumu virzīt uz priekšu. "Protams, tas nevar būt vienkārši algu palielinājums bez konkrētiem priekšdarbiem. Bet tas ir jādara kompleksi. Pirmkārt, jāracionalizē visi procesi, kas ir attiecīgajā nozarē, tad jau tas resurss arī atbrīvojas," skaidro Dreimane.