Lauksaimnieki un agronomi šā gada ražu vērtē kā labu, bet ne izcilu. Tomēr pagaidām tā ir vien prognoze, jo pašlaik novākta apmēram ceturtā daļa no iestādītajām kartupeļu platībām.
Lauksaimnieki un agronomi šā gada ražu vērtē kā labu, bet ne izcilu. Tomēr pagaidām tā ir vien prognoze, jo pašlaik novākta apmēram ceturtā daļa no iestādītajām kartupeļu platībām. Turpinās arī citu dārzeņu vākšana.
Īsi pirms Jāņiem Neatkarīgā viesojās Ilūkstes novada Bebrenes zemnieku saimniecībās Dimanti-1 un Apiņi, kurās tobrīd uz lauka stādīja brokoļus. Tagad saimnieku lielākā rūpe ir ražas novākšana.
Latgales brokoļi Rīgas veikalos
Dimantus un Apiņus vada uzņēmīgi puiši, kuri vairākus gadus bija strādājuši lauksaimniecības uzņēmumā Skotijā, bet atgriezās Latvijā un paši ķērās pie uzņēmējdarbības, turklāt Latvijai visai neraksturīgas – brokoļu audzēšanas. Lai saimniekošana būtu racionālāka, ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) konsultantu atbalstu abas saimniecības izveidoja savu kooperācijas modeli, iegādājoties kopēju stādīšanas un novākšanas tehniku.
Pagājušajā gadā Apiņos novākta gandrīz tonna brokoļu, Dimantos – apmēram 400 kilogramu ziedkāpostu. Ražu sākumā gribējuši pārdot Latgalē, taču vairumtirgotāji skaidri un gaiši pateikuši – brokoļus Latgalē nepazīst, tāpēc tos neviens nepirks. Savukārt Rīgā – lielveikalā Sky – tos ņēmuši pretī atplestām rokām. Šogad Apiņos un Dimantos izaudzētie brokoļi nopērkami ne tikai Sky, bet arī Rimi, Maxima, Prisma, kā arī citos veikalos un tirgos.
Saimniecības Dimanti līdzīpašnieks Arnis Kuckājs Neatkarīgajai atzina, ka šā gada laika apstākļi Latgales dārzeņu audzētājus nav lutinājusi. Karstais un sausais laiks nav ļāvis ievākt tik lielu ražu, kā bija cerēts. «Mums pamatīgi iegrieza pavasara sausums, jo nebijām vēl iegādājušies laistāmo mašīnu. Līdz ar to no laukiem ieguvām vidēji 60 līdz 70 procentus no ražas, bet no atsevišķiem laukiem – vien 50 procentus,» stāsta A. Kuckājs. Viņš cer, ka rudens raža, kuras novākšana joprojām turpinās, būs labāka. Dimantos vēl nenovākti apmēram pusotra hektāra brokoļu. «Tas ir darbs gandrīz mēnesim. Cerēsim, ka laiks atļaus novākt visu ražu,» bilda A. Kuckājs.
Pagaidām viņš atturas vērtēt, vai brokoļu audzēšana atmaksājas. «Šis ir tikai pirmais īstais gads, kad nodarbojamies ar brokoļu audzēšanu, turklāt laika apstākļu nelutināts. Tāpēc par atmaksāšanos pagaidām pāragri runāt. Katrā gadījumā, ja nebūtu valsts un Eiropas Savienības atbalsta, visticamāk, diez vai ķertos pie šo dārzeņu audzēšanas,» atzīst Dimantu saimnieks.
Ziemāju raža mazāka
Dimantos šogad audzēja arī graudus. A. Kuckājs vērtē, ka šā gada sausumā arī graudi padevušies sīki. LLKC speciālisti, veicot ziemāju ražu apsekošanu visā Latvijā, secināja, ka ziemāju ražas šogad ir labākas nekā 2011. gadā, tomēr apmēram 20% zemākas nekā pērn. Tātad uz graudu rekordražu šogad cerību nav. LLKC speciālisti zemāku ziemāju ražu kā pērn skaidro ar lielo karstumu jūnijā un jūlijā, kas būtiski ietekmēja graudu rupjumu. Augstākas ražas iegūtas no vēlajām ziemāju labību šķirnēm, jo karstums tās ietekmēja mazāk. Vidējā ziemas rapša raža šogad ir apmēram 2,6 tonnas no hektāra. Vidējo ražu līmenis ir zemāks nekā pēdējos divos gados, jo liela daļa ziemas rapša lauku cieta no pārmērīgi garās ziemas. Laukos, kuri labi pārziemoja un kur tika ievērota pareiza agrotehnika, ražas ir vērtējamas kā labas un ir robežās no 3 līdz 4 tonnām no hektāra, secina LLKC speciālisti.
Novākti 25% kartupeļu
Gandrīz katrā lauku sētā audzē kartupeļus. Lielākoties – pašpatēriņam, savukārt daļa nonāk veikalos, tirgos, sabiedriskās ēdināšanas iestādēs un tiek pat eksportēta. Zemkopības ministrija cer, ka šogad izdosies novākt kopumā 570 000 tonnu kartupeļu. Ja cerības piepildīsies, tad kartupeļu noliktavās nonāks par apmēram 30 000 tonnu vairāk tupeņu nekā pērn. Šopavasar kartupeļi gan iestādīti nedaudz vairāk nekā pērn.
«Kartupeļu raža, tāpat kā pārējiem kultūraugiem, vērtējama kā pietiekami laba. Esam konstatējuši, ka raža krasi atšķiras katrā saimniecībā un tupeņu šķirnei. Tam par iemeslu ir šīs vasaras laika apstākļi – vietām nokrišņu bija pietiekami daudz, bet vietām stādījumus ietekmēja sausums. Rezultātā dažviet ražas ir mazākas nekā pērn, bet citviet labi koptos laukos raža ir pat lielāka nekā
2012. gadā,» atzina LLKC Augkopības nodaļas vadītājs agronoms Oskars Balodis.
Pašreizējās prognozes liecina, ka vidēji no hektāra varētu novākt 19 tonnas kartupeļu. Tikpat laba ražība bijusi arī pērn. Pērn vairāk nekā 20 tonnas no hektāra varēja novākt no Pierīgas tīrumiem, savukārt Latgalē vidējā ražība bijusi apmēram 17, 6 tonnas no hektāra.
LLKC eksperts gan norāda, ka šā gada prognožu piepildīšanās joprojām atkarīga no laika apstākļiem turpmāk, jo ražas novākšana turpinās. Pašlaik Latvijā novākta ir apmēram ceturtā daļa no pavasarī ar kartupeļiem apstādītiem laukiem.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas informāciju, kartupeļu audzētāju skaits pēdējos trijos gados ir sarucis par 55 procentiem. Šajā sezonā kopumā kartupeļus audzē 35 371 saimniecība, bet 2010. gadā to darīja 54 890 saimniecībās. Tas nozīmē, ka daļa saimniecību pamazām atsakās no kartupeļu audzēšanas kā ienākuma veida.
Tomēr kartupeļus pašpatēriņam joprojām audzē daudzās lauku sētās, tas ir, ne vairāk kā viena hektāra platībā. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2012. gadā tās aizņēma 96,6% no kopējā saimniecību skaita, savukārt no kopējās platības – 63,5% jeb 17 900 hektārus.
***
Kartupeļu stādījumi (ha)
2008. gads 37 800
2009. gads 30 000
2010. gads 30 100
2011. gads 31 300
2012. gads 29 700
Avots: ZM