Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vēlas, lai nākamajā gadā pašvaldību budžetos tiktu ieskaitīti 85% no Iedzīvotāju ieņēmuma nodokļa (IIN) ieņēmumiem, kamēr valdība joprojām uzskata, ka IIN sadalījuma proporcijai jābūt 80% pret 20% pašvaldību labā.
Ministru kabineta (MK) un LPS 2014.gada vienošanās un domstarpību protokolā Ministru kabinets kopējo IIN prognozi 2014.gadā nosaka 957,1 miljona latu apmērā ar nosacījumu, ka nākamgad IIN likme ir 24%, mēneša neapliekamais minimums ir 75 eiro jeb 53 lati un IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu ir 165 eiro jeb 116 lati mēnesī.
Savukārt IIN sadalījumu pašvaldību un valsts budžetā jānosaka 80% pret 20%. Līdz ar to ieņēmumi pašvaldību budžetā no IIN 2014.gadā tiek prognozēti 1,08 miljardu eiro apmērā jeb 765,7 miljoni latu. Tikmēr LPS uzskata, ka, lai kompensētu IIN ieņēmumu bāzes samazinājumu, pašvaldību budžetos 2014.gadā jāieskaita 85% no IIN ieņēmumiem, kas būtu 1,15 miljardi eiro jeb 813,57 miljoni latu.
Tāpat LPS uzstāj, ka no nākamā gada ik gadu ir jāpalielina pašvaldībām piekrītošo nodokļu daļa no visiem nodokļiem, ieskaitot arī sociālās apdrošināšanas iemaksas 2.pensiju līmenī. Saskaņā ar LPS rezolūciju nākamgad pašvaldībām piekrītošo nodokļu ieņēmumu daļai valsts konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumos jābūt 19,5% apmērā, kas ir 1,34 miljardi eiro jeb 945,99 miljoni latu, 2015.gadā apjomam jābūt 20,5%, bet 2016.gadā - 21,5%. Savukārt MK apņemas nodrošināt, ka pašvaldību budžetu ieņēmumu pieauguma temps pamatfunkciju veikšanai vidējā termiņā nebūs lēnāks kā valsts budžeta pieauguma temps pamatfunkciju īstenošanai.
Protokolā paredzēts, ka abas puses vienosies, ka ikgadējais pašvaldību kopējais aizņēmumu pieļaujamais palielinājums vidējā termiņā būs 108 miljoni eiro jeb 76 miljoni latu.
Pašvaldībām aktuāls jautājums ir arī par zaudējumu segšanu reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - LPS prasa segt reģionālo maršrutu pārvadātājiem 2013.gadā nekompensētos zaudējumus 2 miljonu eiro jeb 1,4 miljonu latu apmērā. Bet dotācija 2014.gadā ir jāparedz ne mazāka par 15,7 miljoniem eiro jeb 11,01 miljonu latu, bet starppilsētu pārvadājumiem dotācijai jābūt ne mazākai par 11,03 miljoniem eiro jeb 7,75 miljoniem latu.
Būtu arī jānosaka, ka kopējais finansējums reģionālajiem vietējiem reģionālajiem maršrutiem, ieskaitot dotācijas zaudējumu segšanai un kompensāciju braukšanas valsts noteiktajiem maksas atvieglojumiem nedrīkst būt mazāks par 18,18 miljoniem eiro jeb 12,78 miljoniem latu. Tikmēr MK norāda, ka atbalsta LPS rosinātās izmaiņas normatīvajos aktos, tostarp jautājumos par vienoto sabiedriskā transporta pakalpojumu plānošanas īstenošanu un neregulāro pārvadātāju ierobežojošo darbību, kas kopumā ļautu samazināt sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumus.
No nākamā gada būtu jāievieš tāds autoceļu finansēšanas modelis, kas paredz valsts autoceļu fondam novirzīt finansējumu, kas atbilst 100% ieņēmumu no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa un 30% ieņēmumu no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, uzskata LPS. Salīdzinājumā ar 2013.gada faktu 2014.gadā reālais pieaugums Valsts autoceļu programmai būs tikai 19,18 miljoni eiro (13,48 miljoni latu) savukārt pašvaldību autoceļiem un ielām tikai 2,63 miljoni eiro (1,85 miljoni latu), norāda pašvaldību savienība.
Tāpat organizācija rosina noteikt, ka ar katru nākamo gadu valsts autoceļu fonda finansējums tiek palielināts par 10% no plānotajiem akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Savukārt MK atgādina, ka valdība ir atbalstījusi Satiksmes ministrijas pieprasījumu 2014.gadā piešķirt 30,87 miljonus eiro (21,7 miljonus latu).
Jautājumā par pašvaldību finanšu izlīdzināšanu puses cer panākt vienošanos, ka tiek paredzēts 29,98 miljonu eiro jeb 21,07 miljonu latu finansējums pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam (dotācija), pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kas ievietoti tajos līdz 1998.gada 1.janvārim, pašvaldībām ar zemākajiem vērtētajiem ieņēmumiem uz vienu iedzīvotāju pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas un novadiem finanšu nepieciešamības neizlīdzināmās apakšējās robežas paaugstināšanai pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas.
MK un LPS vienošanās un domstarpību protokolu pirmdien, 23.septembrī, izskatīs Ministru kabineta komitejas sēdē.
Jau ziņots, ka finanšu ministrs Andris Vilks (V) LPS prasības nākamā gada budžetā nodēvējis par vēl utopiskākām un drastiskākām, nekā tās bija šā gada budžetam. Viņš prognozēja, ka nebūs iespējams panākt valdības un LPS vienošanos gan jautājumā par IIN sadalījumu, gan pašvaldībām pienākošos daļu no kopējiem budžeta ieņēmumiem.
"Ir ļoti grūti iedomāties, kā valdība varētu turpmāk intensīvi domāt par izdevumu daļas sabalansēšanu, nodokļu mazināšanu, pensiju celšanu. Tā ir utopija, tas nav iespējams," aģentūrai LETA iepriekš sacīja Vilks.
Ministrs pauda pārliecību, ka šajās divās pozīcijās nebūs iespējams panākt vienošanos ar LPS. Šajos jautājumos runa ir par simtiem miljonu latu, ko nevar pašvaldībām no valsts budžeta atvēlēt. "Pašvaldībām jau nav kaut kādas pēkšņas vajadzības, kam nepieciešami simtiem miljoni latu. Ko tad tās sāks darīt papildus?" neizpratnē bija Vilks.