Ja tiks konstatēts, ka dzīvokļa īpašnieks ilgstoši neinformē par ūdens patēriņu vai nav nomainījis skaitītāju, turpmāk visai mājai aprēķināto ūdens patēriņa korekciju apmaksās šādu dzīvokļu īpašnieki. Ar vienu nosacījumu – tāda kārtība attiecas uz tām ēkām, kuras dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši savā pārvaldījumā. Valdība ir apstiprinājusi arī vairākus citus grozījumus Ministru kabineta noteikumos, kas attiecas uz komunālo jomu.
Pret negodprātīgajiem
Ekonomikas ministrijā norāda, ka saņemtas sūdzības un iedzīvotāju iesniegumi par to, ka viņiem regulāri tiek aprēķināta liela ūdens patēriņa starpība, kas mēdz būt gandrīz tāda pati kā dzīvoklī patērētais ūdens daudzums. Iemesli, kāpēc rodas tik liela ūdens patēriņa starpība, var būt dažādi, piemēram, dzīvoklī, kurā nav ūdens patēriņa skaitītāja vai arī beidzies tā pārbaudes termiņš, faktiskais ūdens patēriņš ir lielāks nekā 10 m3 mēnesī uz vienu personu, kas saskaņā ar normatīviem ir maksimālā pieļaujamā ūdens patēriņa norma šādos dzīvokļos. Cilvēki, kuru faktiskais ūdens patēriņš mēnesī ir lielāks, nav ieinteresēti uzstādīt ūdens patēriņa skaitītājus, tos laikus pārbaudīt vai nomainīt. Ja tiek uzrādīti mazāki skaitītāja rādījumi, nekā tie ir, vai arī ar prettiesiskām metodēm ir izmainīti ūdens patēriņa skaitītāja faktiskie rādījumi, tas nozīmē, ka negodprātīgo ūdens lietotāju vietā maksā citi mājas iedzīvotāji.
Lai novērstu iepriekš uzskaitītās problēmas, tika izdarīti grozījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos.
Kurš un kā maksās?
Ūdens patēriņa starpību paredzēts likt apmaksāt, ja dzīvokļa īpašnieks ilgstoši neinformē par ūdens patēriņu, neuzstāda skaitītāju vai nenodrošina attiecīgā skaitītāja pārbaudi. Ja visi dzīvokļu īpašnieki būs izpildījuši visas prasības attiecībā uz ūdens skaitītājiem, bet mājā joprojām ir ūdens patēriņa starpība, tad šīs starpības apmaksa tiks rēķināta tāpat kā līdz šim – sadalot proporcionāli patērētajam ūdens daudzumam katrā dzīvoklī.
Grozījumi paredz rīcību gadījumos, ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu un dzīvokļos patērēto ūdeni. Tad dzīvokļu īpašniekiem un pārvaldniekam ir tiesības lemt par vienotu atsevišķajos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu mājā. Tātad būs iespēja izlemt, kādi skaitītāji tiks uzstādīti, jo tiem ir dažādi tipi un klases, no kā atkarīga to precizitāte un jutīgums. Dzīvokļu īpašnieki var prasīt, lai tiktu nomainīts arī mājas kopējais ūdens skaitītājs, ja viņiem rodas aizdomas, ka tā rādījumi varētu būt neprecīzi.
Ja dzīvokļu īpašnieki vai pārvaldnieks pieņems lēmumu par vienotu atsevišķajos dzīvokļos uzstādīto ūdens skaitītāju nomaiņu dzīvojamajā mājā, ūdens skaitītāju iegāde turpmāk nebūs katra dzīvokļa īpašnieka pienākums, līdz ar to šie skaitītāji nebūs katra īpašnieka atsevišķais īpašums. Tādā gadījumā ūdens skaitītājus iegādāsies par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas maksājumiem un skaitītāji būs visu dzīvokļu īpašnieku kopīpašums.
Šāda kārtība tiks piemērota, pakāpeniski nomainot visus dzīvojamās mājas dzīvokļos esošos skaitītājus tad, kad tiem būs pienācis pārbaudes termiņš. Nebūs tā, ka pārvaldnieks obligātā kārtā liks visiem vienā laikā nomainīt skaitītājus. Pašlaik ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudes periodiskums ir četri gadi (skatīt 2007. gada 9. janvāra noteikumu nr. 40 Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu pielikuma 4.4. apakšpunktu).
Ja līdz 2014. gada 30. jūnijam dzīvokļu īpašnieki nebūs pieņēmuši lēmumu, kādus skaitītājus iegādāties, par to varēs lemt dzīvojamās mājas pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieki pārvaldnieka lēmumam nepiekrīt, tiem ir tiesības lemt par dzīvojamās mājas pārņemšanu un cita pārvaldnieka izvēli.
Par atkritumiem, liftu un citiem pakalpojumiem
Ar grozījumiem tiek mainīta maksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju aprēķināšanas kārtība, paredzot, ka maksa tiks noteikta, ievērojot dzīvokļu skaitu, nevis dzīvoklī dzīvojošo personu skaitu, kā tas ir pašlaik. Izmaiņas tiek pamatotas ar argumentu, ka precīzu dzīvoklī dzīvojošo skaitu nav iespējams noteikt. Daudziem pieder vairāki dzīvokļi, kuros ne to īpašnieks, ne kāds no ģimenes nedzīvo. Ne visi ir deklarējušies vai izdeklarējušies, daudzi dzīvokļi tiek izīrēti, par to neziņojot Valsts ieņēmumu dienestam, kur nu vēl pārvaldnieku informējot par reāli dzīvojošo cilvēku skaitu tajos.
Pašlaik daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju dzīvokļu īpašnieku vārdā noslēdz pārvaldnieks. Līgumā paredzētā maksa pārvaldniekam ir jāsamaksā neatkarīgi no tā, cik iedzīvotāju atrodas prombūtnē. Līdzīgi maksa tiek aprēķināta arī par asenizācijas pakalpojumiem. Šo pakalpojumu sniedzējiem ir līgumā noteikts grafiks, kas nemainās atkarībā no prombūtnē esošu vai neesošu cilvēku skaita konkrētajā mājā. Dzīvojamo māju pārvaldnieki esot informējuši, ka dzīvokļu īpašnieki mēdzot uzrādīt pagaidu prombūtnē esošas personas, taču pierādījumu par to nav un pārvaldnieki arī īsti nezinot, vai tādus var pieprasīt.
No šā grozījumu punkta izriet nākamais. Proti, turpmāk dzīvokļa iemītnieki, kas atrodas pagaidu prombūtnē vismaz septiņas dienas pēc kārtas, vairs nevarēs prasīt, lai netiktu aprēķināta maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, asenizāciju, kanalizāciju un ūdens patēriņu, ja tas dzīvoklī netiek uzskaitīts ar skaitītājiem.
Savukārt maksa par lifta uzturēšanu turpmāk tiks iekļauta pārvaldīšanas maksā, ņemot vērā, ka lifta uzturēšana nav pieskaitāma pie pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu, bet gan dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbībām. Ekonomikas ministrijā informē, ka maksa par lifta darbināšanai patērēto elektroenerģiju tiks iekļauta maksā par elektroenerģiju kopīpašumā esošo iekārtu darbināšanai. Ar to acīmredzot jāsaprot, piemēram, maksa par koplietošanas telpu apgaismošanai patērēto elektrību.