Sāk kampaņu "Eirozona pievienojas Latvijai"

Eirozona pievienojas Latvijai – ar šādu pašapzinīgu un latviešu sirdis sildošu vēstījumu sākas eiro atnākšanas kampaņa.

Politiķu uzdevums tagad ir nodrošināt, lai videoklipa pozitīvais vēstījums piepildās un eirozona pievienotos Latvijai ar visādiem labumiem, bet nevis problēmām. Ja vien tas vispār iespējams.

Šodien televīzijās sāk rādīt pirmo no reklāmista Ērika Stendzenieka, režisora Jāna Norda un komponista Raimonda Tigula radītajiem eiro reklāmas rullīšiem. Tā darba nosaukums – Tautumeita atgriežas Eiropā.

Pārdomāts vēstījums

Centrālais tēls klipā ir pirmās Latvijas brīvvalsts pieclatnieka Milda, kas tēlnieces Ligitas Franckevičas rokās pārtop eiro Mildā. Tāpat kā zīle izaug par ozolu, strauts par Daugavu, aug arī Latvija. Šā klipa uzdevums ir iepazīstināt publiku ar Latvijas eiro monētas izskatu un izcelsmi. Būs arī citi klipi. Nākamais stāstīs par eiro kursu, kā arī algu un pensiju izmaksu kārtību. Trešajā runa būs par lata un eiro vienlaicīgo apriti. Savukārt pēdējais klips vēstīs par to, kā tehniski, kur un kad nauda tiks mainīta.

Vakar uz pirmā rullīša izrādīšanu kuplā skaitā bija sanākuši eiro kampaņas politiskie virzītāji, viņu algotie mākslinieki un lūgtie viesi – sabiedrības viedokļu līderi. Ar pirmo baudāmo rezultātu visi šķita apmierināti – Daugavas loki un varenie ozoli paliks Latvijā, bet eirozona pievienojas mums, nevis mēs tai. Politiskās komunikācijas eksperts Ojārs Skudra atzīst, ka no emocionālās uzrunas viedokļa tas ir veiksmīgs risinājums – eiro tiek latviskots, nevis Latvija – eiropeizēta: «Acīmredzot autori apzinās iedzīvotāju skeptisko noskaņojumu. Ja viņi runātu otrādi, tas varētu nenostrādāt no noskaņojuma veidošanas viedokļa.» Reklāmas rullītis ir atmiņā paliekošs un būtu jāatceras arī politiķiem, kad sāksies Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņa. Profesors uzsver, ka pozitīvais stāsts par eirozonas pievienošanos Latvijai nedrīkst pārtapt stāstā par to, ka eirozona pievieno Latvijai savas problēmas. Vēlētāji to noteikti pamanīs.

Ar krieviem grūtāk

Noskatoties videoklipa versiju krievu valodā, nevar neievērot atšķirības tekstā un emocionālajos uzsvaros. Tā, piemēram, latviešu simbols Daugava pārtop krievu «upē». Ojārs Skudra piesauc gan ārzemju, gan pašmāju pētījumus – tie liecina, ka Latvijas krievi sevi mazāk identificē ar Latvijas nāciju, vēl mazāk ar Eiropas Savienību. Trūkst universālu simbolu, ar ko uzrunāt arī viņus.

Ē. Stendzenieks atzīst, ka izveidot krievu versiju patiešām bijis grūtāk. Tehniski tāpēc, ka krievu valoda ir garāka, un, piemēram, tautumeita tulkojumā ir «ģevuška v nacionaļnom kosķjume». Turklāt ar izteiktu latviskumu krievu publiku neesot jēgas uzrunāt: «Mēs tāpēc atteicāmies no visām Lielvārdes jostām, jumjiem un citiem spilgtiem nacionāliem simboliem.» Latviešus un krievus vienojošais elements ir daba, visiem taču patīk iet mežā, dzīvoties pie ūdeņiem, sēņot – tāpēc eiro runā ar dabas starpniecību. Tiesa gan, arī te var atrast iemeslu, lai pavilktu uz zoba latviešu reklāmistu centienus runāt ar krieviem, jo latviešiem «vīrs kā ozols» ir spēcīgs skaistulis, kamēr krieviem «dub dubam» – tāds pamuļķis.

Banknotes – garlaicīgas

Lai kā jaunā nauda tiek pieteikta, vizuāli Latvijas eiro monēta ir tiešām glīta. Tēlniece Ligita Franckeviča pasākumā stāstīja, ka pirmajā versijā uz monētas bija iecerēts atveidot Brīvības pieminekļa augšējo daļu – taču Mildas seja izskatījās niecīga kā sērkociņa galviņa, turklāt citur Eiropā tā arī nevienam neko neizteiktu. Tad darbs darīts no jauna, un vecā pieclatnieka zeltene bija īstais simbols, kas liekams uz monētas. Taču 1. janvārī apritē nonāks ne vien glītās Latvijas eiro monētas, bet arī neparocīgā un neglītā papīra nauda, uz kuras attēlotas dažādas būves un konstrukcijas. Pat finanšu ministrs Andris Vilks atzīst: «Tā ir garlaicīga nauda.» Visticamākais, bezpersoniska arhitektūra par eiro seju izvēlēta smagās kompromisa cīņās – lai neviena valsts neapvainotos. Vai Latvijai kā šīs naudas lietotājai būs iespēja ko darīt lietas labā un rosināt eiro banknošu dizaina uzlabošanu, ministrs nezina. Vismaz sākumā noteikti ne: «Mēs nevaram kā jaunie uzreiz nākt un visu spridzināt.» Taču, iespējams, eirozonā ir kādi forumi, kuros apspriest arī šādu jautājumu. Ministrs pieļauj – ja izdosies pievērst Eiropas sabiedrības uzmanību Latvijas eiro monētai, varbūt nākotnē varēsim runāt arī par banknotēm.