Labklājības ministrija (LM) piedāvā ieviest 100 latu pabalstu no bērna gada līdz pusotra gada vecumam tiem jaunajiem vecākiem, kuri strādā, mācās vai ir reģistrējušies kā bezdarbnieki.
Kā šodien žurnālistiem norādīja labklājības ministre Ilze Viņķele (V), tas nozīmētu, ka vecāki no bērna piedzimšanas līdz pusotra gada vecumam saņemtu divu veidu pabalstus.
Līdz bērna viena gada vecumam sociāli neapdrošināti vecāki kā līdz šim saņemtu bērnu kopšanas pabalstu, bet palielinātā 120 latu apmērā līdzšinējo 100 latu vietā, un klāt nāktu jauns nosacījums, ka šī pabalsta saņemšanas laikā drīkst strādāt. Arī sociāli apdrošināti vecāki varētu saņemt šo pabalstu vai arī izvēlēties jau šobrīd viņiem piedāvāto iespēju - vecāku pabalstu 70% apmērā no algas.
Arī no bērna gada līdz pusotra gada vecumam visiem vecākiem pienākošos jeb universālo bērna kopšanas pabalstu LM rosina palielināt no 100 līdz 120 latiem un vienlaikus piedāvā iespēju saņemt papildus 100 latu pabalstu, ja pabalsta saņēmējs strādā, mācās vai ir reģistrējies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).
Lai saņemtu 100 latu pabalstu, pietiks, ja saņēmējs strādās kaut dažas stundas nedēļā, sacīja ministre.
Viņa arī skaidroja, ka ar LM risinājuma īstenošanu nākamajā gadā tiktu ievēroti nevienlīdzības mazināšanas principi, nebūtu jāceļ sociālā nodokļa likme un jaunie vecāki, ja to vēlētos, varētu iesaistīties darba tirgū vai mācībās.
Tikmēr tā dēvētajā demogrāfijas ultimātā iekļautais piedāvājums pagarināt sociāli apdrošinātajiem vecākiem pienākošos vecāku pabalsta izmaksu līdz bērna pusotra gada vecumam visvairāk ietekmētu tieši turīgāko ģimeņu ienākumus, un, lai to īstenotu, valstij būtu jāceļ sociālā nodokļa likme.
"Reizēm forma aizēno saturu un mēs aizmirstam, ka mūsu mērķis ir atbalsta palielināšana ģimenēm ar bērniem. Ultimāti ir kara laika termins, kas miera laikā liecina par vājumu un argumentu trūkumu, nevis efektīvākā risinājuma meklēšanu," sacīja Viņķele.
Kā ziņots, vecāku organizācija "Māmiņu klubs" ar citu demogrāfijas un ģimenes lietu ekspertu atbalstu solījusi rīkot protesta akcijas, ja netiks izpildītas pērn pieņemtās demogrāfijas vienošanās jeb tā sauktā demogrāfijas ultimāta prasības 2014.gadam.
Bažas radījis labklājības ministres paustais, ka vecāku pabalsta palielināšana, kā tas paredzēts demogrāfijas ultimātā, varētu nebūt labākais risinājums demogrāfijas veicināšanai ilgtermiņā.
Sākotnēji ministre piedāvāja šādas alternatīvas - ikgadēju pabalstu vecākiem skolas gaitu sākšanai 30 vai 50 latu apmērā, brīvpusdienas skolēniem līdz 9.klasei un lielāku bērna piedzimšanas pabalstu, par otro un katru nākamo bērnu izmaksājot ģimenēm papildu piemaksu 50 līdz 100 latu apmērā.
Demogrāfijas un ģimenes lietu eksperti, tostarp demogrāfs Ilmārs Mežs, sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Leonīds Mucenieks, pauduši atbalstu labklājības ministres priekšlikumiem, tomēr tikai kā papildu risinājumiem jau demogrāfijas ultimātā noteiktajiem.
Viņi sagaida, ka 2014.gadā gan minimālais vecāku pabalsts, gan minimālais bērna kopšanas pabalsts pieaugs no 100 līdz 140 latiem, kā to paredz demogrāfijas ultimāts.
Tāpat tiek sagaidīts, ka vecāku pabalsta izmaksas termiņš tiks pagarināts no bērna gada līdz pusotra gada vecumam un to varēs saņemt arī strādājošie vecāki. Tā apjoms strādājošiem vecākiem tiktu noteikts pēc formulas, ņemot vērā slodzi un darba algas apmēru. Tiktu noteikti arī ierobežojumi un griesti.
"Ja šīs prasības netiks izpildītas, no "Māmiņu kluba" puses noteikti sekos kādas protesta akcijas," iepriekš norādījusi "Māmiņu kluba" vadītāja Baltijas valstīs Sandija Salaka.