15. septembrī sākās ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Indijā. Vizītes laikā plānots parakstīt Latvijas Republikas valdības un Indijas Republikas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu.
Plānots, ka 18. un 19. septembrī Latvijas ārlietu ministrs Indijas galvaspilsētā Deli tiksies ar Indijas ārlietu ministru Salmanu Kuršidu, Indijas ārlietu valsts ministri Prenītu Kauru, Indijas kultūras ministri Čandrešu Kumari, Indijas cilvēkresursu attīstības ministru M. Pallamu Radžu, Indijas IT un komunikāciju ministru Kapilu Sibalu, kā arī ar ES delegācijas Indijā vadītāju Žoau Kravinjo. Uz Neatkarīgās jautājumiem par Indijas lomu pasaulē un Latvijas – Indijas attiecību attīstības perspektīvām atbild Indijas Republikas vēstniece Latvijā un Zviedrijā Banašri Bosi Harisona.
– Indija Latvijas informatīvajā telpā tiek pieminēta daudz mazāk nekā ES valstis, Krievija un pat Ķīna vai ASV. Kad Indija tiek pieminēta, tad tas lielākoties ir gadījumos, kad notiek problēmas un katastrofas. Vai cerat kaut ko mainīt informācijas plūsmā par Indiju?
– Jāsaka, ka līdzīga aina vērojama arī Zviedrijā. Manuprāt, tas ir tikai dabiski, ka vissvarīgākie ir tie notikumi, kas norisinās tuvākajā apkaimē un kaimiņvalstīs. Tieši tāpat notiek arī Zviedrijas informatīvajā telpā. Zviedrija ilgāk ir bijusi ES dalībvalsts, liela daļa no tās tirdzniecības un politiskajiem sakariem ir ar Eiropas valstīm. Tas ir pareizi, ka tādas valstis kā Latvija koncentrējas uz Eiropas norisēm. Taču esmu ievērojusi, ka pēdējos sešos vai septiņos gados, kad vairāk vai mazāk ir pabeigts integrācijas process Eiropā, valdības līmenī Latvijā parādās liela interese par Indiju. To apliecina arī augošs savstarpējo vizīšu skaits. Šogad notiek Latvijas ārlietu ministra vizīte Indijā. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas [Indija atzina Latvijas neatkarību 1991. gada 9. septembrī] 1997. gada oktobrī notika Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Indijā. Tas bija laiks, kad veidojās attiecības ar jaunizveidotām valstīm. Tad uz kādu laiku jautājumi par attiecību tālāku izaugsmi tika atlikti, un tagad ir laiks spert nākamo soli.
Atbildot uz jautājumu, ko Indija varētu darīt, lai uzlabotu savas pozīcijas un savu tēlu pasaulē – manuprāt, Indija īpaši pievērsīsies šim jautājumam, tiklīdz sakārtos savas iekšējās problēmas. Sakārtojot iekšējos jautājumus, Indijas nozīmību pasaulē noteiks ne tik vien milzīgais iedzīvotāju skaits – 1,2 miljardi cilvēku, bet Indija kļūst par ievērojamu ekonomisku spēku, ar kuru būs jārēķinās. Šobrīd šis process ir iesācies, bet nav vēl noslēdzies. Tāpēc mēs vairāk koncentrējamies uz to, kas notiek valsts iekšienē, nevis uz to, kā Indiju uztver ārzemēs. Ar laiku tam vajadzētu pievērst lielāku uzmanību. Manuprāt, Ķīna veiksmīgi pārvar šos problēmu. Ķīna aizsāka konkrētas iniciatīvas, piemēram, Konfūcija institūtu, lai nostiprinātu savas pozīcijas ārzemju informatīvajā telpā.
Indijas gadījumā jūsu Latvijas Universitāte ir uzņēmusies iniciatīvu. Iniciatīva nāk no jums, un mēs to atbalstīsim, bet mums vēl jāatbild uz iekšējiem izaicinājumiem. Indijai pašlaik ir jākoncentrējas uz indiešu problēmu risinājumu, un tikai pēc tam mēs varēsim veltīt vairāk sava tēla veidošanai ārzemēs.
– Indijā dzīvo gandrīz katrs piektais planētas iedzīvotājs, bet Indija ir nepietiekami pārstāvēta starptautiskajās attiecībās. Indijai nav ANO Drošības padomes pastāvīgā locekļa statusa. Vai ir cerības atgūt pienācīgu vietu starptautiskajās attiecībās? Tas nav taisnīgi, ka tik lielai nācijai nav līdzīgu iespēju ietekmēt pasaules lēmumus kā citām lielvalstīm.
– Ja Indija nevēlas plaši eksponēt savu nozīmi, tad tas nenozīmē, ka mums nebūtu pārliecības par Indijas vietu pasaulē. Uzreiz pēc neatkarības iegūšanas Indija kļuva starptautiski ietekmīga, un tikai nedaudzas no jaunajām neatkarīgajām valstīm varēja lepoties ar līdzīgiem panākumiem. Lieli nopelni šādam sasniegumam bija personībai – Džavaharlalam Neru un tām vērtībām, kuras piedāvāja Indija. Es nezinu, cik daudz Latvijas sabiedrība ir informēta par Indijas neatkarības vēsturi, par neatkarības kustības līderi Mahatmu Gandiju. Viņš attīstīja nevardarbīgas pretestības kustību, iegūstot cilvēku uzticību, nevis izmantojot varas instrumentus, bet pārliecinot ar vārda un taisnības spēku. Šāda pieeja noteica Indijas politiku. Kad Indija kļuva brīva un neatkarīga, mēs atbalstījām citas tautas, kas sāka atbrīvoties no kolonizatoru jūga. Mums bija nozīmīga loma procesos Dienvidāfrikā, jo stingri iestājamies pret aparteīda politiku. Tajā laikā Indijas politiskā loma pasaulē bija daudz nozīmīgāka nekā ekonomiskās iespējas. Kā jūs jau teicāt, Indija nav pienācīgi pārstāvēta ANO Drošības padomē. Mēs uzskatām, ka esam pelnījuši tur būt, un ar katru gadu pieaug to valstu skaits, kas mūsu nostāju atbalsta. Pašlaik šajā jautājumā mums atbalstu ir paudušas visas ANO Drošības padomes pastāvīgās locekles, tostarp arī Ķīna, kas divpusējās sarunās tam ir piekritusi.
Taču neaizmirsīsim, ka ANO izveidota pēc Otrā pasaules kara un tās struktūru noteica tā laika vēsturiskie notikumi.
– Neru laikā Indija bija trešās pasaules līderis. Vai Indijai ir ambīcijas būt par šīs pasaules daļas līderi?
– Kad vērtējam ārpolitiku, tad mēs izvairāmies lietot jēdzienus «trešā pasaule», «otrā pasaule» un tamlīdzīgi. Mēs dodam priekšroku terminam «jaunattīstības valstis». Es neizvairos no atbildes, bet «trešās pasaules valstis» nav termins, ko mēs vēlētos korekti lietot, runājot par pasaules problēmām. Indija dziļi izprot jaunattīstības valstu problēmas un vajadzības. Neatkarīgi no tā, ar kādu terminu šo valstu kopu apzīmē – G77 vai «nepievienojušos valstu kustība», šo valstu viedoklis ir jārespektē. Indijas loma starptautiskajos procesos ir bijusi ļoti pozitīva un atzīta ne tikai mūsu reģionā, bet arī ārpus tā. Mēs uzskatām, ka esam pelnījuši būt līderi, jo dodam lielu ieguldījumu miera un attīstības mērķu sasniegšanai visā pasaulē.
– Vai G20 sanāksme, kas tikko noslēdzās Pēterburgā un kurā piedalās arī Indija, ir pareizais formāts, kā veidot pasaules politiku?
– Indiju G20 iekļāva automātiski – par to nebija runas vai diskusijas. Vienkārši tika pieņemts, ka Indija tur būs. Man šķiet, ka Indijas automātiskā iekļaušana G20 ir zināma atzinība par valsts nozīmību un pozitīvo lomu, ko Indija veic, risinot globālas problēmas.
– Indijas laikrakstos (angļu valodā) par Sīriju un par Tuvajiem Austrumiem ir daudz plašāka un detalizētāka informācija, salīdzinot ar Latviju?
– Mums ir dziļas intereses Tuvajos Austrumos, jo tur mīt liela indiešu kopiena. Indija ir ļoti atkarīga no naftas eksporta. Mums ir ļoti ciešas vēsturiskās saites ar daudzām šī reģiona valstīm, ar Irānu un citām. Indijai šis reģions ir ļoti nozīmīgs, un tas ir dabiski, ka mūs uztrauc tajā notiekošais. Mēs vienmēr esam uzskatījuši, ka ilgtspējīgus risinājumus var atrast un īstenot tikai tie cilvēki, kas dzīvo attiecīgajā vietā. No ārpuses, pat no Indijas, nav iespējams saprast un uztvert tās nianses, kas ir zināmas un redzamas tiem, kas ir šo notikumu iekšienē. Mēs vēlētos veicināt dialogu starp dažādām pusēm, lai tiktu atrasts kopējs risinājums. Pēc jūsu sejas izteiksmes redzu, ka vēlaties jautāt: kāds gan dialogs ir iespējams karadarbības plosītajā Sīrijā? Taču mēs uzskatām, ka vienīgais ceļš, kā meklēt risinājumu, ir dialoga forma. Tas būs ļoti, ļoti grūti sasniedzams. Taču mūsu pozīcija Sīrijas jautājumā ir skaidra – mēs uzskatām, ka laiks militārai intervencei no ārpuses vēl nav pienācis.
Manuprāt, Latvijas iedzīvotāji ir ļoti draudzīgi un pateicīgi Amerikai un būs gatavi Amerikas centienus atbalstīt dažādos veidos. Varbūt es kļūdos?
– Ja jautāsiet valdības pārstāvjiem, tad nekļūdāties, bet, ja jautāsiet cilvēkiem uz ielas, tad noteikti dzirdēsiet ļoti atšķirīgas atbildes. Daudzi domā, ka pārāk daudz no valsts patstāvības ir atdāvināts Amerikai. Lielākā daļa Latvijas ļaužu bija pret karu Irākā, bet valdību tas neatturēja iesaistīties karā.
– Lielākā daļa amerikāņu bija pret karu Irākā (smejas).
– Diemžēl nav demokrātiska veida, kā ietekmēt politiķus vēlēšanu starplaikā. Vēlēšanu laikā tiek solīts viens, bet, iegūstot varu, dara pavisam ko citu
– Pilnīgi piekrītu. Redzat, Paidera kungs, mums karš Sīrijā šobrīd būtu liela katastrofa arī ekonomikas ziņā. Indijas ekonomiku pašlaik ir skārušas valūtas svārstību problēmas, kas jau ir pārvarētas, un Indija atkal virzās uz izaugsmi. Taču, tā kā stabilizācija notika tikko, Sīrijas karam būtu katastrofāls iespaids uz naftas cenām, bet mūsu ekonomika ir ļoti jutīga pret naftas tirgiem, jo balstās uz naftas importu. Tāpēc mēs esam gan ekonomiski, gan politiski ieinteresēti, lai šī kara nebūtu.
– Kā Indijā uztvers attiecību veidošanu ar Latviju – ar valsti, kas ir mazākā Indijas štata lielumā?
– Latvija pēc lieluma nebūtu mazākais Indijas štats, bet jūs esat mazākā izmērā nekā lielākā daļa no Indijas štatiem. Neuztveriet to par iedomību, bet es uzskatu, ka Indijai attiecības ar valstīm nav jāvērtē pēc to izmēra. Mēs cenšamies, lai attiecības balstītos uz līdzīgām vērtībām un tradīcijām, kopīgām interesēm. Indijai ar Latviju ir kopīgas vēsturiskas saiknes, jau kopš laika, kad Latvija bija Padomju Savienībā. Kopš tā laika daži indieši ir dzīvojuši šeit, neliels Latvijas iedzīvotāju skaits ir devies uz Indiju. Latvijas sabiedrībā esmu ievērojusi lielu interesi par indiešu kultūru. Jauniešiem varbūt ir citas intereses, bet mani negaidīti pārsteidza plašās pusmūža un vecāka gadagājuma ļaužu zināšanas par Indiju. Tik iespaidīgas zināšanas par valsti, kura atrodas tik tālu! Arī Indijā daudzi zināja par Latviju un Latvijas interesēm pat tajā laikā, kad jūs vēl nebijāt neatkarīgi. Man šķiet, ka Indijai un Latvijai viena no kopējām saiknēm ir demokrātiskas vērtības.
Mums varētu būt kopējas ekonomiskas intereses, jo, ekonomikai globalizējoties, mēs Latviju redzam kā centru tirdzniecībai starp austrumiem un rietumiem. Savā ziņā jūs esat unikāli ģeogrāfiski novietoti. Man grūti iztēloties labāku vietu par Latviju tiem Indijas uzņēmumiem, kas gatavojas sadarbībai ar Eiropu un Krieviju.
– Latvijas Valsts prezidents šogad veic plašu ārvalstu vizīšu programmu, lai palīdzētu iesaistīt Centrālās Āzijas valstis loģistikas ķēdē, savienojot ES ar Kazahstānu un Turkmēniju. Pilnīgi loģisks būtu šo transporta līniju turpinājums līdz pat Indijai, kas ir milzīgs tirgus, bet tad jāveido transporta koridoru pagarinājumi pāri Afganistānai un Pakistānai.
– Ticiet man, Indija patiešām vēlas, lai mums ir labas attiecības ar visām kaimiņvalstīm. Ne tāpēc, ka tas nāk par labu kaimiņvalstīm, bet tāpēc, ka tas nāk par labu Indijai. Mēs uzskatām, ka ir ļoti svarīgi, lai Indijas kaimiņvalstis demonstrētu izaugsmi un stabilitāti, jo mēs esam valsts, kas vieno reģionu. Ja kad kādas problēmas atgadās, piemēram, Pakistānā, tad tas neizraisa tiešu iespaidu uz Bangladešu vai Nepālu, taču ar Indiju ir savādāk. Notikumi Pakistānā, Nepālā, Butānā ietekmēs mūsu valsti, kas ir šī reģiona centrālā valsts, un bieži šo problēmu atskaņas nepatīkami skar Indiju.. Mēs labprātāk savu centrālo novietojumu pārvērstu par iespēju. Ņemsim par piemēru Eiropu. Kopēja sadarbība veicināja izaugsmi tirdzniecībā un biznesā. Visi ir spējuši augt. Dažiem izaugsme ir bijusi lielāka, citiem mazāka, taču ieguvuši ir visi. Tas ir mūsu nākotnes modelis. Neskatoties uz to, ka mums ir ļoti nopietnas politiskās domstarpības, mēs ar Pakistānas vēlētos attiecības veidot līdzīgi kā ar Ķīnu. Ar Ķīnu mums arī ir neatrisināts robežu jautājums, kas pat bija 1962. gada karadarbības cēlonis.
Mūsu priekšlikums Ķīnai bija neizvirzīt priekšplānā mūsu domstarpības! Atliekam tās uz tālāku laiku. Gan mūsu, gan jūsu iedzīvotāji vēlas ātrāku ekonomisko izaugsmi.
Līdzīga pieeja ir svarīga, arī veidojot Indijas un Pakistānas attiecības, jo mums ir ļoti ciešas kultūras saites. Cilvēki patiešām vēlas, lai viņiem būtu iespējas gan satikties vienam ar otru, gan vienoties kopējos projektos. Indijas nostāja ir ļaut pozitīvajam augt. Iespējams, ka tas mums palīdzēs rast risinājumu negatīvajam, kas mūs šķir. Jebkurā gadījumā pozitīvo lietu izcelšana dos labumu abu pušu iedzīvotājiem.
Kad atgadījās nepatīkami incidenti, piemēram, teroristu rīkotie sprādzieni Mumbajā, tad pasaule ievēroja, cik savaldīgi rīkojās Indija. Tas nebija viegli. Latvija ir demokrātiska valsts, un jūs varat labi iztēloties apstākļus, kad tautas masas vēršas pie valdības ar aicinājumiem doties karā. Tajos brīžos valdībai ir jābūt ļoti uzmanīgai un jāsaka: «Nē! Klausieties! Mēģināsim meklēt risinājumu un uzsāksim dialogu!» Indijas valdība izvēlas šādu pieeju. Nevis tāpēc, ka šāda izvēle gādātu par vispārēju labumu, bet tāpēc, ka šāda izvēle dos labumu Indijai. Atbildot uz jūsu jautājumu par attiecībām ar Centrālo Āziju, mana atbilde ir: jā! Arī mēs vēlamies uzlabot savas saites ar Centrālo Āziju, bet Pakistāna to apgrūtina.
– Ja jums būtu jāuzrunā Latvijas uzņēmēji, kurās jomās jūs piedāvātu viņiem meklēt biznesa iespējas Indijā?
– Vispirms ir jāmin farmācijas rūpniecība, kurā gan Latvijai, gan Indijai ir spēcīgas tradīcijas. Es domāju, ka ir lielas iespējas strādāt kopā, iespējams, Eiropas tirgum. Neredzu šķēršļus, kāpēc lai Latvijas kompānijas nevarētu doties uz Indiju. Neviens nespēj ražot visu, un farmācijas nozare ir ļoti nozīmīga. Otra joma būtu loģistika. Latvijas loģistikas kompānijas varētu piedāvāt pakalpojumus, lai Indijas preču plūsmas novirzītos uz Krieviju un arī Eiropu.
Treškārt, jums ir augsta līmeņa izglītības sistēma, bet indiešu skaits ir milzīgs. Šis ir jautājums, kas attiecas nevis uz valdību, bet uz jauniešiem, studentiem, kuriem ir interese par Latvijas izglītības sistēmas iespējām. Neliels skaits Indijas jauniešu jau tagad Rīgas Stradiņa universitātē apgūst medicīnu, biznesu un citas nozares. Izglītības nozarē mums varētu būt daudz lielāka savstarpējā sadarbība. Nevar nepieminēt arī informāciju tehnoloģiju nozari, jo arī šajā jomā mūsu abu valstu sadarbība varētu būt abpusēji izdevīga. Negribu piekrist apgalvojumam, ka Latvijas uzņēmumi ir pārāk mazi lielajam Indijas tirgum. Ja uzņēmums vēlas izaugsmi, tam ir jāpēta, kas notiek visos tirgos.
Manuprāt, Latvijas vēstniecības atvēršana Indijā būs ļoti nozīmīgs solis.
– Pašlaik daudzi Latvijas un Indijas sadarbības projekti, piemēram, 9. septembrī atklātais Latvijas Universitātes Indijas studiju un kultūras centrs, balstās uz nedaudzu cilvēku – profesores Sigmas Ankravas un citu – iniciatīvas. Varbūt ir laiks sadarbībai veidot ilgtspējīgu bāzi?
– Institucionālas saites un institūciju esamība ir ļoti svarīga, bet vēl svarīgāk, lai būtu entuziasti. Ideālā gadījumā būtu šo divu komponentu apvienojums. Jūsu vēstniecība tiks izveidota Indijā. Indijas studiju un kultūras centrs šeit jau ir izveidots. Mēs vērtēsim, kā Indijas valdība varētu līdzdarboties šajās aktivitātēs, kā varētu tikt popularizēta Indija. Ar laiku tiks izvērtēta pastāvīgas Indijas reprezentācijas izveide Latvijā. Es neesmu līdzīga tiem birokrātiem, kas uzskata, ka pietiek ar vēstniecības atvēršanu. Vēstniecība kalpo kā uzmanības centrs, un tai ir piesaistoša funkcija. Viens no uzdevumiem, ko centīšos realizēt – sagatavot nozīmīgas Indijas biznesa delegācijas vizīti uz Latviju. Es kā vēstniece varu tikai aicināt veidot biznesu, savukārt uzņēmēji ir tie, kas pieņems lēmumus sākt. Mazi soļi jau ir veikti. Latvijā dzīvo neliela indiešu kopiena. Kad iepriekšējo reizi biju Latvijā, es satiku indiešu uzņēmēju, kurs tikko bija noslēdzis darījumu par tehnoloģijas iegādi no kāda liela Latvijas IT jomas uzņēmuma. Nelieli soļi ir, bet tiem jāsasniedz kritiskā masa. Mums ir jābūt reālistiem, jo jautājums par izmēru būs nozīmīgs faktors. Ja Latvijā būs desmit uzņēmumi, kas sadarbosies ar Indiju, tad Indijai mērogiem tam nebūs liela nozīme. Savukārt Latvijas mērogam tas varētu būt ļoti svarīgi.
***
Banašri Bosi HarisonaS ATZIŅAS
- Mūsu pozīcija Sīrijas jautājumā ir skaidra – mēs uzskatām, ka laiks militārai intervencei no ārpuses vēl nav pienācis.
- Sīrijas karam būtu katastrofāls iespaids uz naftas cenām, bet mūsu ekonomika ir ļoti jutīga pret naftas tirgiem, jo balstās uz naftas importu. Tāpēc mēs esam gan ekonomiski, gan politiski ieinteresēti, lai šī kara nebūtu.
- Ekonomikai globalizējoties, mēs Latviju redzam kā centru tirdzniecībai starp austrumiem un rietumiem. Savā ziņā jūs esat unikāli ģeogrāfiski novietoti. Man grūti iztēloties labāku vietu par Latviju tiem Indijas uzņēmumiem, kas gatavojas sadarbībai ar Eiropu un Krieviju.
- Negribu piekrist apgalvojumam, ka Latvijas uzņēmumi ir pārāk mazi lielajam Indijas tirgum. Ja uzņēmums vēlas izaugsmi, tam ir jāpēta, kas notiek visos tirgos.