Latvijā reģistrēta zemākā veselības aprūpes laikā gūto infekciju jeb tā dēvēto nozokomiālo infekciju izplatība 30 ES/Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) pētījums par veselības aprūpes laikā gūtu infekciju izplatību un antimikrobiālo līdzekļu lietošanu Eiropas akūtās aprūpes slimnīcās.
Pētījumā aptaujāti kopumā 231 459 pacienti 947 slimnīcās, tostarp 3447 pacienti 15 Latvijas slimnīcās. Vidējais aptaujāto pacientu vecums ir 64 gadi - Latvijā 52 gadi.
Pētnieki secinājuši, ka katru dienu vienam no 18 jeb 5,7% Eiropas slimnīcās esošo pacientu ir nozokomiāla infekcija. Šis rādītājs variē no 2,3% Latvijā līdz 10,8% Portugālē.
Kopumā no 2011. līdz 2012.gadam aptuveni 3,2 miljoni pacientu Eiropā veselības aprūpes laikā slimnīcās ieguvuši kādu infekciju, rāda pētījums.
Tā laikā tika reģistrētas 15 000 dažādu nozokomiālo infekciju, no kurām biežāk atklātā bija elpceļu infekcija, tostarp pneimonija - 19,4% gadījumu un apakšējo elpceļu infekcija - 4,1% gadījumu. Tad seko operācijas brūču infekcija - 19,6%, urīnceļu infekcija - 19%, asinsrites infekcija - 10,7% un kuņģa - zarnu trakta infekcija - 7,7% gadījumu.
No 3447 Latvijā aptaujātajiem pacientiem 80 jeb 2,3% tika reģistrēta nozokomiāla infekcija. Uz katru pacientu vidēji tika reģistrētas 1,02 šādas infekcijas.
Lielākai daļai jeb 24% uzturēšanās laikā slimnīcā attīstījusies apakšējo elpceļu infekcija, tostarp pneimonija, 23% radusies infekcija operāciju brūcēs, 11% urīnceļu infekcija, 9% kuņģa-zarnu trakta infekcija, 6% sistēmiska infekcija jeb tāda, kas izplatās visā ķermenī, 5% reģistrētas asinsrites infekcijas, no kurām teju puse bijušas saistītas ar katetru ievietošanu, bet 1% attīstījusies ādas un mīksto audu infekcija. Vēl 21% jeb aptuveni 17 pacientiem infekcija netika norādīta vai precizēta.
Lai gan pētījumā redzams, ka nozokomiālo infekciju izplatība Latvijā ir zemākā 30 valstu vidū, viens no zinātniskā darba veicējiem Latvijā, Paula Stradiņa klīniskās universitātes (PSKUS) Infekciju uzraudzības dienesta vadītājs Uga Dumpis skaidro, ka Latvijā situācija nebūt nav ideāla.
''Mūsu slimnīcu pacienti ir citādāki nekā citur. Mēs slimnīcās liekam daudz vairāk cilvēku, kurus ārzemēs ārstē ambulatori. Mums biežāk slimnīcās ir arī sociāli kopjami slimnieki. Arī stacionēšanās ilgums Latvijā ir ilgs - ja Zviedrijas slimnīcās tas ir divas līdz trīs dienas, tad Latvijā sešas līdz septiņas. Līdz ar to pēc minētajiem procentiem vien nevar teikt, ka mums situācija ir labāka,'' norāda mediķis, piebilstot, ka pētījumā apskatītas tikai bakteriālās infekcijas.
Arī citi Latvijas lielāko slimnīcu infekciju uzraudzības dienestu vadītāji aģentūrai LETA atzīst, ka Latvijā, tāpat kā jebkur citur, veselības aprūpes laikā gūta infekcija ir ļoti nozīmīga problēma.