Pēdējo gadu laikā īpašumus Cēsīs iegādājušies ap 50 Ķīnas tautas Republikas iedzīvotāju, taču pašlaik te nedzīvo neviens, - intervijā Latvijas Radio sacīja Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs (V).
Visi iegādātie īpašumi joprojām pieder ķīniešiem, taču reāli tajos dzīvo vietējie iedzīvotāji, maksā komunālos maksājumus. Pēdējos gados Cēsīs reāli dzīvojusi arī viena ķīniešu ģimene, taču tā pašķīrusies - viens atgriezies atpakaļ dzimtenē, otrs ģimenes loceklis pārcēlies uz Rīgu, sacīja Rozenbergs.
Pašvaldības vadītājs uzsver, ka lielāks skaits ārvalstnieku, kas Cēsīs iegādājas nekustamos īpašumus ir no bijušajām padomju republikām - Krievijas, Ukrainas, Kirgizstānas ar mērķi tos attīstīt un pārcelties uz dzīvi.
Reāli Cēsīs uzturas ļoti maz ārvalstnieku, kas iegādājušies īpašumus pret uzturēšanās atļaujām - Cēsu skolās no kopējā skolēnu skaita tikai pieci ir cittautieši. Bijušo padomju republiku iedzīvotāji vēlas iekļauties sabiedrībā un izvēlas savus bērnus sūtīt latviešu bērnudārzos un skolās, līdz ar to viņi ātri asimilēsies. Cēsu novada dome plāno piešķirt papildfinansējumu skolām latviešu valodas mācīšanai cittautiešu bērniem, - labāk palīdzēt viņiem integrēties, nekā nostumt malā, sacīja Rozenbergs.
Pašvaldības vadītājs uzsvēra, ka lietderīgāk būtu uzturēšanās atļaujas pret nekustamo īpašumu iegādi aizstāt ar investīcijām, jo tam būtu paliekošāka ietekme uz tautsaimniecību. Pašreizējā sistēma ir pārāk primitīva, nav attīstības, tā rezultātā ir augušas nekustamo īpašumu cenas un vietējie iedzīvotāji vairs nevar to atļauties iegādāties.
Kā ziņots, valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem joprojām nav vienprātības jautājumā par uzturēšanās atļaujām, kas tiek piešķirtas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā. Visiem pieņemamu risinājumu varētu piedāvāt koalīcijas darba grupa.
Ekonomikas ministrija koalīcijas sēdē prezentēja ideju termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu pret ieguldījumiem nekustamajā īpašumā aizstāt ar investīciju fonda izveidi.
Ministrijas piedāvājums, kas patlaban tiek izstrādāts sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, paredz izveidot ekonomiskās attīstības fondu, kurā, veicot iemaksu, investors varētu saņemt uzturēšanās atļauju.
Iepriekš RP un nacionālā apvienība vienojušās, ka 2014.gadā pakāpeniski jāpārtrauc uzturēšanās atļauju piešķiršana ārvalstniekiem par nekustamā īpašuma iegādi, pārejas posmā no šiem darījumiem būtiski palielinot valsts ienākumus.
Tā ir viena no abu politisko spēku kopīgajām prasībām 2014.gada valsts budžeta veidošanas procesā.
Nacionālā apvienība iepriekš norādīja, ka, ņemot vērā "milzīgo izsniegto uzturēšanās atļauju skaita pieaugumu, kas veido jaunu kolonizācijas vilni, ierobežo latvisko kultūrtelpu, apdraud Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību un Latvijas kā nacionālas valsts nostiprināšanos, kā arī mazina Latvijas pilsoņu iespējas iegādāties mājokli par saprātīgu cenu", 2014.gada pirmajā pusē ir pārtraucama uzturēšanās atļauju izsniegšana par nekustamo īpašumu iegādi, akcentē VL-TB/LNNK.