Invalīds, kurš, sēžot ratiņkrēslā, aizgrūž lodi tālāk nekā visi citi ratiņkrēslos sēdošie, no Latvijas valsts saņem 100 tūkstošus latu.
Lielākas un mazākas naudas balvas saņem arī veiklākais policists starp citiem policistiem, stiprākais no karavīriem, ātrākais students studentu vidū. Valdība ar naudu ir pateikusies pat makšķerniekiem! Taču cilvēki, kuri ir gados veci un apsteidz citus gados vecos, nesaņem faktiski neko. Tā ir netaisnība.
Ventspilniece Austra Reinberga ar savām zelta kājām ir pazīstama daudzviet pasaulē – pašas vārdiem sakot, «Reinberģiene visas pasaules vecenes noskrien». Gadu no gada Austra kāpj uz pjedestāla augstākā pakāpiena un gozējas avīzēs. Savos 86 gados viņa 100 metrus noskrien 20,74 sekundēs un ir Eiropas rekorda īpašniece cienījamākajā senioru grupā. Augusta beigās viņa atgriezās no Turīnas, kur norisinājās Veterānu pasaules spēles (World Masters Games). Zelts 100 un 200 metros, zelts lodes grūšanā un sudrabs diska mešanā.
Kas vainas karogam?
Austra ar lepnumu pārcilā fotogrāfijas un avīžu izgriezumus. Visur sarkanbaltsarkanās krāsas un cēlmetāls: «Es esmu slavena ar to savu varēšanu – pasaulē man uzgavilē!» Bildēs bravo bravissimo gan nevar dzirdēt, taču Austra savus finišus labi atceras – Itālijā, Vācijā, Somijā, Spānijā, pat Amerikā. Un viņa apzinās, ka nes Latvijas vārdu pasaulē. Cits jautājums, vai to arī apzinās Latvija. Vēl ne reizi par saviem sasniegumiem Austra Reinberga nav saņēmusi no valdības naudas balvu. Un arī pārējie mūsu sportisti – seniori jūtas apdalīti, it sevišķi uz bagātīgi aprūpētā invalīdu sporta fona.
«Vai tad mums sliktāks tas karogs vai himna sliktāk skan?» vaicā Austra. Kā izbijusi padomju milicijas darbiniece viņa saņem pārsimt latu pensiju – lielāko daļu no tās apēd dzīvoklis, bet sportistei vēl arī nepieciešams kvalitatīvs uzturs, vitamīni, līdzekļi, lai brauktu uz mačiem. «Es jau neprasu desmitiem tūkstošu kā invalīdi. Iedotu kaut dažus simtus!» viņas teiktajā ieskanas zināma greizsirdības nots. Tiesa gan, Turīnā Austra rekordus nesasniegtu, ja Ventspils pašvaldība nefinansētu ceļu saviem sporta veterāniem. Taču valsts atzinību parādā paliek valdība. «Un ja man šogad atkal neko neiedos, es iešu prom no sporta!» Šādas domas Austrai ir patiesi sāpīgas, jo sports viņas dzīvē ir kas tāds, par ko vērts runāt dzejā:
«Es aiziet nevaru
no apļiem stadionā,
no skrejceļiem,
kas vilina un sauc...
Man kādreiz bija liela piekrišana pie puišiem, bet es negribēju precēties. Sports bija un ir visa mana dzīve.»
Jautājums vadībai
Mūsu sirmajiem sportistiem šā gada čempionāts bijis ļoti sekmīgs, tāpēc arī Latvijas sporta veterānu savienības vadītājam Daumantam Znatnajam ir ko rīmēt – «atveduši maisu ar medaļām, bet paši palikuši tukšām kabatām». Par veterānu finansiālu apbalvošanu Nacionālajā sporta padomē neviens negribot ne dzirdēt, tomēr panākums ir jau tas vien, ka veterānu sports kā atbalstāms ielikts jaunajās sporta politikas pamatnostādnēs, tas ļaujot cerēt uz lielāku finansējumu nākotnē. Pērn valdība pielēma Latvijas sporta veterānu savienībai 35 tūkstošus latu – nauda tērēta šai gadā – starptautisku maču sarīkošanai.
Tomēr attiecībā uz veterānu apbalvošanu, iespējams, uzstājīgākai jābūt viņu pašu vadībai. Latvijas Paralimpiskās komitejas (invalīdu sporta) prezidente Daiga Dadzīte stāsta, ka jau trīs gadu garumā piedalās Latvijas Nacionālās sporta padomes darbā, taču neatminoties, ka veterānu jautājums vispār būtu pienācīgi cilāts. Un Daumants Znatnajs darbojas padomē. «Šķiet, ka viņiem vispirms jāsakārto lietas savienības iekšienē,» daudznozīmīgi saka Daiga Dadzīte. Viņas aizbilstamajiem nebūtu nekādu iebildumu, ja prēmēti tiktu arī veterānu sporta uzvarētāji. Varbūt vienīgi mazākā apmērā.
Laiks pieteikt Austru!
Lai pieteiktu sportistus apbalvojumiem par augstiem sasniegumiem sportā, līdz 30. septembrim jāiesniedz dokumenti Izglītības un zinātnes ministrijā. Novembrī tos vērtēs sporta padome, bet decembrī jau valdība lems par prēmiju piešķiršanu. Ministru kabineta noteikumi patiešām neparedz naudas balvu piešķiršanu par sasniegumiem sporta sacensībās veterāniem. Taču tajos arī nav pateikts, ka veterānus apbalvot nedrīkst. Izglītības un zinātnes ministra padomniece Una Ahuna-Ozola skaidro, ka balvas piešķir par sasniegumiem sporta sacensībās pieaugušajiem un ierobežo vienīgi sportistu minimālo, bet ne maksimālo vecumu. Tātad veterānu savienībai būtu pamats prasīt naudas balvas saviem sportistiem – tikai jāsaraksta anketas. Tā vismaz apgalvo ministrija.
Neatkarīgā arī Finanšu un Labklājības ministrijām vaicāja, kāpēc sportisti – seniori līdz šim nav prēmēti un vai te nav saskatāma diskriminācija pēc vecuma pazīmes. Tomēr šīs institūcijas izvēlējās paklusēt – sporta politikas koordinators valstī esot Izglītības un zinātnes ministrija.