Svētdien, 22.septembrī, neilgi pirms pusnakts, plkst.23.44, sāksies astronomiskais rudens, kad nakts un diena būs vienāda garuma, bet turpmāk naktis kļūs garākas par dienu.
Rudens ekvinokcija ir laika moments, kurā Saules diska centrs šķērso debess ekvatoru virzienā no debess sfēras ziemeļu puslodes uz dienvidu puslodi.
Tautas ticējumi vēsta, ja rudenī ir skaists laiks, tad būs agra ziema, bet ja rudenī ir daudz miglas, tad ziemā būs daudz sniega. Ja rudeņos kurmji rok augstus rakumus, tad ziemā būs liels sniegs.
Senie latvieši rudens atnākšanu svinēja Miķeļdienā - 29.septembrī. Miķeļi svinēti kā ražas svētki, kuros godināts Jumis - auglības un pārpilnības simbols.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija liecina, ka meteoroloģiskais rudens parasti iestājas agrāk - kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pazeminās zem plus 15 grādiem.
Saskaņā ar ilggadējo novērojumu datiem parasti tas notiek 27.augustā, bet šogad kopumā Latvijā diennakts vidējā temperatūra zem plus 15 grādu atzīmes pazeminājās 24.augustā. Visagrāk šogad tas notika Vidzemē - Alūksnē, Gulbenē un Zosēnos jau 22.augustā, bet Kurzemes ziemeļu rajonos pašā piekrastē, proti, Kolkā un Ventspilī diennakts vidējā temperatūra vēl nav pazeminājusies zem plus 15 grādiem.
Rīgā meteoroloģiskā vasara beidzās 13.septembrī, un tas ir gandrīz divas nedēļas vēlāk nekā parasti.