Pāreja no latiem uz eiro uzņēmējiem radīs milzīgas papildu izmaksas un neērtības. Arī grāmatizdevējiem.
Apgāda Zvaigzne ABC valdes priekšsēdētāja Vija Kilboka uzskata: ja izskaidrošanas kampaņai tiek tērētas tik milzīgas summas, tad valdībai kaut nedaudz vajadzētu finansiāli atbalstīt pašus uzņēmējus.
V. Kilboka uzsver, ka visa šī naudas maiņa gulstas tikai uz komersantu pleciem: «Viss programmu nodrošinājums, pakalpojumi pārprogrammēšanai, tāpat arī kases aparātu pārformēšana – par visu to jāmaksā no savas kabatas. Un kur tad visa tā pārmarķēšana!» Izdevniecībai esot tik plašs sortiments, ka visas preces pārmarķēt – tas esot necilvēcīgs darbs. Vienam veikalam vien, lai visu paveiktu, būs jāveltī milzīgas pūles, bet uzņēmumam to ir vairāki desmiti. Jau tagad apgādam «kā grāmatu izdevējiem un piedāvātājiem, plauktos izlicējiem» šķietot briesmīga produkta aplīmēšana ar neskaitāmām cenu zīmēm, kas obligāta būs no 1. oktobra. «Izpārdošanu un akciju laikā mēs uz pirmā vāka liekam cenas. Nu iznāks, ka faktiski to grāmatu aplīmējam kā reklāmas stabu, jo to rotās četras uzlīmes: iepriekšējā un jaunā – gan latos, gan eiro,» neapmierinātību pauž apgāda vadītāja.
Grāmatu nams Valters un Rapa bijuši pirmie, kas sākuši šo praksi – kodēt ar divām cenām, un arī viņu nesen tas esot krietni samulsinājis. «Es ieeju grāmatnīcā, paņemu Zvaigznes ABC izdoto grāmatu par Stīvu Džobsu, paskatos cenu un apstulbstu – tur rakstīts 20! Kas tas par skaitli, un kāpēc mūsu grāmata ir tik dārga?! Beigās vērīgāk ielūkojos mazliet padzisušajos burtos – ak, tas taču ir eiro! Jā, skatos – otrā stūrī ir arī cita cena, un tā ir latos,» teic V. Kilboka, atzīstot, ka ne viņai vienai iznākusi tāda misēšanās. Viņa pat esot iesmējusies un vaicājusi, vai jaunajām cenu zīmēm nevar izmantot kādu pelēku lenti, kura tik ļoti nelēktu acīs un nejauktu pircējiem galvas. Bet tā esot tiesa: dubultā marķēšana cilvēkus nereti tā samulsinot, ka viņi nospriežot, ka ļoti uzkāpušas cenas, un galu galā grāmatu nenopērk. Tas notiek, jo ne jau visi esot piefiksējuši, ka tagad tiek liktas divas cenas.
Uzņēmēja ir arī sašutusi par tām summām, kas tiek tērētas eiro ieviešanas reklāmai: «Es brīnos par to, ka tik milzīga nauda aiziet eiro ieviešanai, reklamēšanai un notiekošā kontrolēšanai. Bet uzņēmējam – nekādas palīdzības. Kaut vai to dubulto cenu likšanai, kaut to finansētu. Nu pavisam simboliski atbalstītu. Tā vietā speciāli ietērpts kurjers mums atnes bukletu, kas maksā zvēra naudu, ar visādām izdarībām – cik tas viss neizmaksā?! Labāk to summu būtu novirzījuši komersantiem.»
Skaidrs esot viens: visa šī pāreja uz eiro ļoti palielinās uzņēmumu izmaksas, uzsver V. Kilboka. Turklāt tajā visā vēl jāierēķina ne tikai tehniskie līdzekļi, bet klāt jāpieskaita arī cilvēku darbs. Un kur tad vēl laicīga visa naudas pirkšana un glabāšana!
«Līdz ar to – kā var apgalvot, ka produkts nesadārdzināsies, ja tēriņi to pārcenošanai ir tik milzīgi? Ko tad lai mēs darām?» vaicā grāmatu izdevēja.