Saeima pieņem lielāko daļu likumu grozījumus saistībā ar pāreju uz eiro

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja daļu no 117 likumiem, bet lielāko daļu likumu, kas paredz tajos minētās naudas summas latos nomainīt pret eiro, apstiprināja uzreiz otrajā, galīgajā, lasījumā.

Likumu grozījumos izmantoti trīs veidu grozījumi - 30 likumprojekti paredz vārdu "lats" aizstāt ar vārdu "eiro", bet 17 likumprojekti summas no latiem uz eiro paredz konvertēt precīzi pēc matemātikas principiem, ņemot vērā Eiro ieviešanas kārtības likumā noteikto noapaļošanu. Savukārt lielākā daļa - 70 likumprojekti - paredz konvertēto summu papildu pārrēķinu par labu privātpersonai, iepriekš skaidroja pārstāvji no Finanšu ministrijas.

Konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz tajā minētās summas latos pārvērst eiro.

Piemēram, nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15.datumam deklarēs visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus, kuru summa pārsniedz 1500 eiro iepriekš noteikto 1000 latu vietā. Šīm personām nav atļauts veikt skaidrā naudā darījumus, kuru summa pārsniedz 7200 eiro iepriekš noteikto 5000 latu vietā.

Fiziskajām personām, ja tās ir darba devēji, un komercsabiedrībām, kooperatīvajām sabiedrībām u.c. kā nodokļu maksātājiem būs pienākums iesniegt nodokļu administrācijai informatīvo deklarāciju par visiem iepriekšējā mēnesī atsevišķi veiktajiem darījumiem skaidrā naudā, kuri pārsniedz 1500 eiro iepriekš noteikto 1000 latu vietā.

Uz eiro mainītas arī citas summas, piemēram, pantā, kas nosaka, - ja nodokļu maksātājs veic darījumu ar tādu nodokļu maksātāju, kuram Valsts ieņēmumu dienests apturējis saimniecisko darbību, un darījums vai kopējā darījumu summa pārsniedz 1500 eiro līdzšinējo 1000 latu vietā, izdevumi, kas nodokļu maksātājam radušies šādas rīcības rezultātā, nav uzskatāmi par izdevumiem, kas saistīti ar saimniecisko darbību u.c.

Tikmēr grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" paredz, ka, piemēram, alum akcīzes nodokļa likme par 100 litriem būs 3,10 eiro (līdz šim 2,18 lati) par katru absolūtā spirta tilpumprocentu, kas izteikts ar precizitāti līdz vienai desmitdaļai, bet ne mazāk kā 5,69 eiro (līdz šim 4 lati) par 100 litriem alus.

Vīnam akcīzes nodokļa likme būs 64,03 eiro (līdz šim 45 lati), raudzētajiem dzērieniem - 64,03 eiro (līdz šim 45 lati), starpproduktiem ar absolūtā spirta saturu līdz 15 tilpumprocentiem - 64,03 eiro (līdz šim 45 lati), bet ar absolūtā spirta saturu no 15 līdz 22 tilpumprocentiem - 99,60 eiro (līdz šim 70 lati). Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem absolūtā spirta nodokļa likme būs - 1337,50 eiro (līdz šim 940 lati).

Cigāriem un cigarillām nodokļa likme par 1000 gabaliem būs - 45 eiro (līdz šim 32 lati). Cigāriem un cigarillām minēto nodokļa likmi piemēros ar 2018.gada 1.janvāri, bet no nākamā gada līdz 2015.gada 31.decembrim tā būs 39,84 eiro (līdz šim 28 lati) par 1000 cigāriem vai cigarillām.

Cigaretēm nodokļa likme būs 45 eiro (līdz šim 32 lati) un 33% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas, bet, tās summējot, nodoklis nedrīkstēs būt mazāks par 90 eiro (līdz šim 64 lati) par 1000 cigaretēm. Taču būs noteikts, ka cigaretēm 33% likmi no maksimālās mazumtirdzniecības cenas piemēro ar 2016.gada 1.janvāri, bet 45 un 90 eiro par 1000 cigaretēm - no 2018.gada 1.janvāra. Savukārt no nākamā gada līdz 2015.gada 31.decembrim aprēķinātais nodoklis nedrīkstēs būt mazāks kā 79,68 eiro (līdz šim 56 lati) par 1000 cigaretēm jeb 39,84 eiro (līdz šim 28 lati) un 33,5% no maksimālās mazumtirdzniecības cenas.

Svinu nesaturošam benzīnam par 1000 litriem akcīzes nodoklis būs 411,21 eiro (līdz šim 289 lati), bet svinu saturošam benzīnam - 455,32 eiro (līdz šim 320 lati). Petrolejai akcīzes nodokļa likme būs 332,95 eiro (līdz šim 234 lati), dīzeļdegvielai - 332,95 eiro (līdz šim 234 lati), bet naftas gāzēm un pārējiem gāzveida ogļūdeņražiem - 128,06 eiro (līdz šim 90 lati).

Dabasgāzei, kuru izmanto par kurināmo, nodokļa likme būs 17,07 eiro (līdz šim 12 lati) par 1000 kubikmetriem, bet dabasgāzei, kuru izmanto par degvielu, - 99,60 eiro (līdz šim 70 lati).

Bezalkoholiskajiem dzērieniem par 100 litriem nodokļa likme būs 7,40 eiro (līdz šim 5,2 lati), bet kafijai par 100 kilogramiem - 142,29 eiro (līdz šim 100 lati).

Likumprojekti paredz arī noteikt nekustamā īpašuma nodokli eiro. Nekustamā īpašuma nodokļa likme dzīvojamām mājām, ja tās netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, būs 0,2% no kadastrālās vērtības, ja īpašuma vērtība nepārsniedz 56 915 eiro līdzšinējo 40 000 latu vietā.

Likme 0,4% apmērā tiks piemērota par īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība ir robežās no 56 915 eiro (līdz šim 40 000 latu) līdz 106 715 eiro (līdz šim 75 000 latu), savukārt 0,6% likme būs īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība pārsniedz 106 715 eiro (līdz šim 75 000 latu).

Minimālais nekustamā īpašuma nodokļa maksājums būs septiņi eiro līdzšinējo piecu latu vietā jeb faktiski 4,92 lati. Likumā paredzētie atvieglojumi daudzbērnu ģimenēm nedrīkstēs pārsniegt 427 eiro līdzšinējo 300 latu vietā.

Savukārt Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumā iekļautais mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas kritērijs 10 000 latu pēc eiro ieviešanas tiks aizstāts ar 14 200 eiro.

Patlaban likums paredz 10 000 latu kā robežvērtību, kad cilvēkam ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija. Piemēram, deklarācija jāiesniedz, ja personas uzkrājumi pārsniedz 10 000 latu, ja parādsaistību neatmaksātā daļa pārsniedz 10 000 latu, ja personai īpašumā Latvijā ir kapitāla daļas, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu, ja persona ir ieguvusi īpašumā Latvijā nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru nav nostiprinājusi īpašuma tiesības un kura kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latu, u.c.

Pēc pārejas uz eiro likumā minētā summa 10 000 latu tiks aizstāta ar 14 200 eiro.

Pārrēķinot matemātiski saskaņā ar kursu, pēc kāda notiks pāreja no latiem uz eiro, atbilstošā summa būtu 14 288,72 eiro. Apaļošana veikta, ievērojot Eiro ieviešanas kārtības likumā noteikto, ka pieļaujama apaļošana līdz veseliem simtiem uz augšu vai uz leju un ka tiesību norma, kurā skaitliskā vērtība tiek izteikta eiro, nav personai nelabvēlīgāka par sākotnējo tiesību normu, kurā skaitliskā vērtība ir izteikta latos.

Likumā naudas vērtība 10 000 latu tiks aizstāta ar 14 200 eiro, naudas vērtība 1000 latu tiks aizstāta ar 1400 eiro, naudas vērtība 1500 lati tiks aizstāta ar 2100 eiro.

Tāpat, veicot pāreju uz eiro, tiks palielināta sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa, par kuru var saņemt maksimālo uzņēmuma nodokļa atlaidi, - paredz grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli".

Likumprojekts paredz robežu 50 miljonu eiro apmērā, pēc kuras nosaka, vai par sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem piemērot 25% vai 15% nodokļa atlaidi. Līdz šim tā bija 35 miljoni latu. Bet, pārvēršot eiro, tā būs faktiski 35,14 miljoni latu. Līdz 50 miljoniem eiro varēs piemērot 25% atlaidi, bet virs - 15%.

Savukārt nosacījums, kas jāizpilda, lai drīkstētu piemērot minēto nodokļa atlaidi, - sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu apjomam jāpārsniedz 3 miljonus latu - faktiski paliks tāds pats, jo šī summa, pārvēršot eiro, tiks noteikta ļoti precīzi 4 268 615,43 eiro apmērā.

Minētā nodokļa atlaide netiks piemērota, ja nodokļa maksātājam nodokļu parāda kopsumma pārsniegs 150 eiro, kas faktiski ir par pieciem latiem vairāk nekā iepriekš, kad šī summa bija noteikta 100 latu apmērā.

Likums arī nosaka, ka par reprezentatīvu vieglo automašīnu turpmāk tiks uzskatīta vieglā automašīna, kuras vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa pārsniegs 36 175 eiro. Līdz šim tās vērtība bija noteikta 25 424 latu apmērā.

Pārējās summas no latiem uz eiro šajā likumā pārvērstas tā, lai minimāli atšķirtos vai pilnībā sakristu ar līdz šim norādītajām summām latos.

Tāpat, pielāgojot normatīvos aktus pārejai uz eiro, tiks noteikts, ka azartspēļu organizēšanas licenci varēs saņemt uzņēmumi ar mazāku apmaksāto pamatkapitālu, - paredz grozījumi Azartspēļu un izložu likumā.

Līdz šim bija noteikts, ka licenci var saņemt azartspēļu organizētājs, kas atbilst vairākiem kritērijiem. Viens no tiem - uzņēmuma apmaksātajam pamatkapitālam jābūt ne mazākam par vienu miljonu latu. Ar grozījumiem tiks noteikts, ka pamatkapitālam jābūt 1,4 miljoniem eiro, kas faktiski ir 9 83 926 lati jeb par vairāk nekā 16 000 latu mazāk.

Grozījumos noteikts, ka azartspēļu organizētājs laimestus līdz 720 eiro (līdz šim 500 latiem) izmaksās nekavējoties. Laimestus no 721 eiro līdz 14 300 eiro (līdz šim no 501 līdz 10 000 latu) izmaksās 24 stundu laikā. Savukārt laimestus, kas pārsniegs 14 300 eiro (līdz šim 10 000 latu), izmaksās 30 dienu laikā un ne vairāk kā divos maksājumos.

Ieviešot eiro, nedaudz pieaugs Ārstniecības riska fonda maksimālo atlīdzību apmēri, liecina šodien konceptuāli atbalstītie un pieņemtie grozījumi Pacientu tiesību likumā.

Pārveidojot dabas resursa nodokļa likmes no latiem uz eiro, no nākamā gada 1.janvāra likmes variēs no 0,009 līdz 71 143 eiro, paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā.

Tāpat, pārejot no latiem uz eiro, summu noapaļošana Maksātnespējas likumā būs personai labvēlīga, un dažas no summām tiks noapaļotas uz leju, neskatoties uz matemātikas principiem.

Arī maksimālais sods par veikto administratīvo pārkāpumu fiziskajām un juridiskajām personām nedaudz samazināsies.

Saeima konceptuāli atbalstīja un pieņēma arī citus likumprojektus, kuros summas latos konvertētas uz eiro.

Kā ziņots, iepriekš parlaments noraidīja viena likumprojekta, kas bija saistīts ar pāreju uz eiro, nodošanu komisijām. Izskatīšanai komisijās pirms nedēļas netika nodoti grozījumi Imigrācijas likumā, kas paredzēja no nākamā gada 1.janvāra būtiski nemainīt investīciju apmēru, kāds ārvalstniekam būs jāiegulda Latvijas tautsaimniecībā, lai varētu iegūt uzturēšanās atļauju šajā zemē.

Latvijā

Biežākais mediju ētikas kodeksa pārkāpums, ko savos atzinumos konstatējusi Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP), bijis godprātības principa neievērošana, liecina LMĒP pārskats par mediju ētikas kodeksa piemērošanas praksi, izskatot piecu gadu laikā saņemtās sūdzības.

Svarīgākais