"Tas nav pareizi, ka sabiedriskie mediji, kuri saņem valsts finansējumu – nodokļu maksātāju naudu, var pieņemt arī reklāmu, kuru pieņem arī citi šā tirgus dalībnieki. Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR) var noteikt daudz zemākas reklāmas izmaksas cenas, kuras pārējie nevar noteikt," uzskata Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis.
Preses izdevēji, tāpat kā komercraidstacijas, ir neapmierināti, ka Saeima ir piekritusi LR un LTV darbībai nākamgad piešķirt papildus 2,3 miljonus latu.
Papildu miljoni
"Šī summa pamatīgi kropļo kopējo mediju tirgu. Situācijā, kad valsts iegrūž tādu apjomu naudas sabiedriskajai televīzijai un radio, nevis izvērtē, kāds ir nacionālais pasūtījums, bet automātiski piešķir, jautājums ir par to, kādiem mērķiem piešķir šo naudu. Piemēram, LTV7 ir komerciāls kanāls, un bieži vien tas ietekmē reklāmas tirgu daudz vairāk. Nenoliedzami tas saistīts ar to, ka īsti nav skaidrības arī valdībai. Valstī nav nodefinēts, uz kādiem nosacījumiem jādarbojas sabiedriskajiem medijiem," norāda Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.
Viņa ir pārliecināta, ka gadījumā, kad valsts piešķir milzīgu papildu dotāciju to darbības nodrošināšanai, LTV un LR vajadzētu atteikties no dalības reklāmas tirgū. "Tas būtu tikai godīgi pret pārējiem tirgus dalībniekiem," piebilst G. Līdaka.
Eiropu neņem vērā
Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kura ir atbildīga par sabiedrisko mediju uzraudzīšanu, LRA pārmet, ka tā neievēro līdztiesīguma principu un konkurences normas.
"Valsts pamatprincipam ir jābūt: visi uzņēmēji savā darbībā ir līdztiesīgi. Diemžēl, pieļaujot valsts dotāciju no Latvijas Valsts radio un televīzijas centra dividendēm, līdzvērtīguma statuss starp valsts un privātajiem uzņēmumiem tiek pārkāpts. Valsts (Saeimas Budžeta un finanšu komisija) nepievērš uzmanību Eiropas Kopienas konkurences tiesībām, kuras būtu ņemamas vērā, ja pietiekams skaidrojums nav atrodams Latvijas normatīvajos aktos," norāda LRA izpilddirektore.
Tā Eiropas Konsolidētā kopienas dibināšanas līguma 87. pants noteic, ka "ar kopējo tirgu nav saderīga nekāda palīdzība, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences traucējumus, dodot priekšroku atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai".
"Tātad ES normas paredz, ka valstij ir jāseko līdzi tam, lai uzņēmums, izmantojot to, ka tam tiek piešķirts valsts finansējums, neradītu konkurences traucējumus tajā tirgū, kurā darbojas," piebilst G. Līdaka.
Grauj mediju tirgu
Tiekoties ar LPIA pārstāvjiem, LRA izpilddirektore norādīja, ka "kritiku neiztur nekādi argumenti par konkurenci un tirgus attīstību, jo šāda valsts attieksme nevis veicina tirgus attīstību un rada veselīgu konkurenci, bet gan grauj reklāmas tirgu šajā jomā un rada nepārtrauktu cenu dempingošanu, kā rezultātā lielākā daļa no visām raidorganizācijām ar pūlēm spēj sevi uzturēt. Tas neveicina raidorganizāciju attīstību, kvalitatīvu raidījumu veidošanu, kvalitatīvas informācijas nodrošināšanu ēterā un attiecīgi tas neveicina sabiedrības interešu ievērošanu".
Jau ziņots, ka komerctelevīzijas –TV3 un LNT – no valsts vēlas saņemt finansējumu, lai varētu segt izmaksas par digitālo apraidi nākamajā gadā, pretējā gadījumā tās varētu kļūt par maksas kanāliem. Šī problēma radās vasarā, kad digitālās televīzijas ieviesējs Lattelecom paziņoja, ka televīzijām par digitālo apraidi jāmaksā 650 000 latu. Kopējais finansējums, kas būtu nepieciešams TV3 un LNT, ir 1,3 miljoni latu, ko veido komerctelevīziju izdevumi par digitālo apraidi.